21. martā muzeja ēkā Brīvības ielā 2, ekspozīcijas “Brīvības ceļš” telpās, notika pasākums, kas veltīts nacionālās pretošanās kustības atcerei. Pasākuma laikā notika diskusija ar Latvijas Neatkarības kustības dalībniekiem Jāni Rožkalnu un Jāni Vēveri par pretošanos režīmam 20. gadsimta 80. gadu sākumā. Abi piedalījās dažādās pretpadomju akcijās, un 1983. gadā Latvijas PSR Augstākā tiesa viņiem piesprieda brīvības atņemšanu.

Diskusijas laikā muzejam tika dāvināts pašdarināts Latvijas Republikas karogs, kuru 20. gadsimta 80. gadu sākumā bija paslēpuši  Latvijas Neatkarības kustības dalībnieki.

Pasākumā arī tika pieminēts nacionālās pretošanās dalībnieks Bruno Javoišs un viņa varoņdarbs. Stāsts par B. Javoišu atrodams ekspozīcijā “Brīvības ceļš”.

Diskusijas moderators: Ritvars Jansons

Video: Kristaps Dravenieks

Diskusijā uz faktu un dokumentu pamata vēsturnieki Iveta Šķiņķe, Ainārs Bambals, Zigmārs Turčinskis, Inese Dreimane un Ritvars Jansons diskutē par mehānismiem kā notika lēmumu pieņemšana par okupācijas režīma veiktajiem noziegumiem – iedzīvotāju izsūtīšanām no Latvijas 1941.gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā. Sabiedrībā joprojām valda stereotipi, ka, lai izsūtītu uz Sibīriju, pietika kaimiņam represīvajām iestādēm nosūdzēt kaimiņu. Izpratne par represīvo lēmumu pieņemšanu Maskavā un vietējo čekistu lomu to realizēšanā dod iespēju kritiski paskatīties uz viltus ziņām par “bāleliņiem”, kuri paši vainīgi pie Latvijā pastrādātajiem noziegumiem.

28. februārī Ogres Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta Igaunijas, Latvijas un Lietuvas laikmetīgās tekstilmākslas izstāde “Viens no mums”.

Izstādes kuratori: Aet Ollisaar, Māris Grosbahs, Monika Žaltauskaitė Grašienė (Žaltė)

“Viens no mums” Ogres Vēstures un mākslas muzejā pulcēja starptautiski atzītus tekstilmāksliniekus no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, kuri savos darbos dažādos veidos pēta ne–cilvēku līdzdalību mūsu cilvēcīgajā pasaulē. Attīstoties sabiedrībai, arvien vairāk uzmanības jāpievērš citām sugām, kas ir mums apkārt, kā arī materiālu spējai mūs savienot un savīt kopā ar ne–cilvēciskiem organismiem tekstuālā pasaulē.

Izstādes dalībnieki: grupa “Baltos kandys” (Austė Jurgelionytė–Varnė, Karolina Kunčinaitė, Miglė Lebednykaitė, Rasa Leonavičiūtė, Laura Pavilonytė–Ežerskienė, Julija Vosyliūtė) un Kaspars Lielgalvis, Diāna Janušone, Egle Ganda Bogdanienė, Liisa Hanvere, Lina Jonikė, Mari–Triin Kirs, Severija Inčirauskaitė Kriaunevičienė, Krista Leesi, Gerda Liudvinavičiūtė, Aet Ollisaar, Laima Oržekauskienė, Kadi Pajupuu, Marilyn Piirsalu, Maryliis Teinfeldt–Grins, Ieva Krūmiņa, Monika Žaltauskaitė Grašienė (Žaltė).

Izstādi atbalsta: Ogres novada pašvaldība, Viļņas Mākslas akadēmija, Igaunijas Kultūrkapitāla fonds, Eiropas kultūras galvaspilsēta Tartu 2024, Pallas Lietišķo zinātņu universitāte.

Foto: Oksana Okmi Mizgajeva

Piedāvājam nelielu ciklu par OVMM ekspozīciju “Brīvības ceļš”, kas vēsta par Latvijas un Ogres novada iedzīvotāju cīņu par brīvību, Latvijas Republikas neatkarību.

Video sērijās varam uzzināt:

1. Kur Ogres novadā notika latviešu strēlnieku kaujas?
2. Kas būtu Latvijas Republikas armijas kodols 1944. gada martā?
3. Vai Ogres novadā darbojās nacionālie partizāni?
4. Vai notika atentāts pret Vili Lāci?
5. Vai 1991. gada barikāžu laikā notika uzbrukums?

Stāsta Dr. hist. Ritvars Jansons, Ogres Vēstures un mākslas muzeja vadītāja vietnieks zinātniskajā darbā

Video: Oksana Okmi Mizgajeva

Piedāvājam nelielu ciklu par OVMM ekspozīciju “Brīvības ceļš”, kas vēsta par Latvijas un Ogres novada iedzīvotāju cīņu par brīvību, Latvijas Republikas neatkarību.

Video sērijās varam uzzināt:

1. Kur Ogres novadā notika latviešu strēlnieku kaujas?
2. Kas būtu Latvijas Republikas armijas kodols 1944. gada martā?
3. Vai Ogres novadā darbojās nacionālie partizāni?
4. Vai notika atentāts pret Vili Lāci?
5. Vai 1991. gada barikāžu laikā notika uzbrukums?

Stāsta Dr. hist. Ritvars Jansons, Ogres Vēstures un mākslas muzeja vadītāja vietnieks zinātniskajā darbā

Video: Oksana Okmi Mizgajeva

Piedāvājam nelielu ciklu par OVMM ekspozīciju “Brīvības ceļš”, kas vēsta par Latvijas un Ogres novada iedzīvotāju cīņu par brīvību, Latvijas Republikas neatkarību.

Video sērijās varam uzzināt:

1. Kur Ogres novadā notika latviešu strēlnieku kaujas?
2. Kas būtu Latvijas Republikas armijas kodols 1944. gada martā?
3. Vai Ogres novadā darbojās nacionālie partizāni?
4. Vai notika atentāts pret Vili Lāci?
5. Vai 1991. gada barikāžu laikā notika uzbrukums?

Stāsta Dr. hist. Ritvars Jansons, Ogres Vēstures un mākslas muzeja vadītāja vietnieks zinātniskajā darbā

Video: Oksana Okmi Mizgajeva

Piedāvājam nelielu ciklu par OVMM ekspozīciju “Brīvības ceļš”, kas vēsta par Latvijas un Ogres novada iedzīvotāju cīņu par brīvību, Latvijas Republikas neatkarību.

Video sērijās varam uzzināt:

1. Kur Ogres novadā notika latviešu strēlnieku kaujas?
2. Kas būtu Latvijas Republikas armijas kodols 1944. gada martā?
3. Vai Ogres novadā darbojās nacionālie partizāni?
4. Vai notika atentāts pret Vili Lāci?
5. Vai 1991. gada barikāžu laikā notika uzbrukums?

Stāsta Dr. hist. Ritvars Jansons, Ogres Vēstures un mākslas muzeja vadītāja vietnieks zinātniskajā darbā

Video: Oksana Okmi Mizgajeva

Piedāvājam nelielu ciklu par OVMM ekspozīciju “Brīvības ceļš”, kas vēsta par Latvijas un Ogres novada iedzīvotāju cīņu par brīvību, Latvijas Republikas neatkarību.

Video sērijās varam uzzināt:

1. Kur Ogres novadā notika latviešu strēlnieku kaujas?
2. Kas būtu Latvijas Republikas armijas kodols 1944. gada martā?
3. Vai Ogres novadā darbojās nacionālie partizāni?
4. Vai notika atentāts pret Vili Lāci?
5. Vai 1991. gada barikāžu laikā notika uzbrukums?

Stāsta Dr. hist. Ritvars Jansons, Ogres Vēstures un mākslas muzeja vadītāja vietnieks zinātniskajā darbā

Video: Oksana Okmi Mizgajeva

2024. gada 28. martā Ogres Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta poļu mākslinieces Lauras Makabresku izstāde “Mierinājums”. Laura Makabresku (īstajā vārdā Kamila Kansy) ir starptautiski pazīstama vizuālā māksliniece un stāstniece. Mākslinieces fotogrāfiju pamatā ir gleznieciski estētisks vēstījums, kur, izmantojot sirreālismu un simbolismu, notiek atraušanās no reālās pasaules, nokļūstot aizlaicīgā telpā. Esot tuvu simbolisma virzienam, Lauras Makabresku fotogrāfijas veido vizuālas metaforas. Mierinājums kā dvēseles mūžīgais transcendentālais virziens ir mākslinieces daiļrades centrālā tēma, teju manifests. Izstādē “Mierinājums” tiek atklāta laikmetīgās mākslas sakrālā dimensija. Autore stāsta, ka viņu iedvesmo klusums, pareizticīgo ikonas un maģiskā reālisma literatūra.

Ogres Vēstures un mākslas muzejs 2024.gada 15.novembrī atklāja izstādi “Ogres novada lauka pētījumi”, apmeklētājus iepazīstinot ar japāņu mākslinieka Ikuru Kuwajima mākslinieciskās izpētes rezultātiem pirmajā starptautiskajā mākslinieku rezidencē Ogres Vēstures un mākslas muzejā 2024. gadā.

Strādājot sešus mēnešus, mākslinieks izzināja ainavu un vēsturi Ogres novada lauku teritorijās — viņš devās ekspedīcijās gar Daugavu un Ogri, bet novada muzejos un bibliotēkās meklēja arhīvu fotogrāfijas. Savu pētījumu mākslinieks vizualizējis ar atsaucēm uz vairākām teikām un leģendām. Viņš lika lietā gan arhīvu fotogrāfijas, gan arī savas fotogrāfijas un atrastos priekšmetus, piemēram, instalācijā par Ogres upi redzamas liepu lapu kolāžas un upmalā uzņemtas fotogrāfijas, jo teika “Kā cēlusies Ogre” vēsta, ka upe cēlusies no liepas. Savukārt citu viņa darbu ierosmes pamatā ir vairākas teikas par Daugavu un Ķentes pilskalnu un Andreja Pumpura eposs “Lāčplēsis”. Izstādē bija apskatāmi kā seni attēli, tā arī pavisam jauni šīs apkaimes tvērumi.