Ārija Skudra. Pārdzīvojums.1976. Lins, batika. 92 x 81 cm

Ārija Skudra. 1965.

Ārija Skudra darbā. 1975.

Ārija Skudra. Fotogrāfija no žurnāla “Rīgas modes” lappusēm. 1991.

Ārija Skudra. Fotogrāfija no žurnāla “Rīgas modes” lappusēm. 1988.

Ārija Skudra. Fotogrāfija no žurnāla “Rīgas modes” lappusēm. 1988.

Ārija Skudra. Dziesma Rīgai. Lins, batika. 116 x 130 cm

Foto: Oksana Okmi Mizgajeva

Foto: Oksana Okmi Mizgajeva

Foto: Oksana Okmi Mizgajeva

Foto: Oksana Okmi Mizgajeva

2026. gada 13. martā Ogres Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta mākslinieces un modes dizaineres Ārijas Skudras personālizstāde “Cepuru karaliene un viņas batikas”. Izstāde parāda viņas spilgta radošā mūža devumu – no filca cepuru dizaina līdz batikām.

Ārija Skudra (dz. 1942. gada 3. martā Ciemupē) ir viena no nozīmīgākajām Latvijas modes – cepuru dizainerēm. No 1970. līdz 1994. gadam viņa strādāja Rīgas cepuru un filca izstrādājumu fabrikā “Rīgas Filcs”, kur radīja sieviešu, vīriešu un bērnu galvassegu etalonus ieviešanai masveida ražošanā. Šie darbi kļuva par labas gaumes un kvalitātes paraugu; regulāri tika demonstrēti Rīgas, Minskas un citu PSRS Modeļu namu skatēs Latvijā un ārzemēs.

“Bez filca cepures nevar būt eleganta sieviete!” – šī pārliecība raksturoja sava laikmeta estētiku un profesionālo pieeju. Cepures tika izgatavotas no augstvērtīga filca – kazu, aitu, merino, trušu un zaķu vilnas, ar minimālu ķīmisko šķiedru piejaukumu. Modes tendences mainījās un tām sekoja arī dizainere, kas ilgstoši strādājot “Rīgas filcs” ir radījusi vairākus simtus etalonu. Viņas cepures ir dažādas formas, sākot no 20. gs. 60. gadu populārajām kanotjē, beretēm un platmalēm līdz 20. gs. 80. gados iemīļotajām kompaktajām, galvai cieši pieguļošajām cepurītēm ar izsmalcinātām detaļām. Mākslinieces radītās galvassegas tika daudzkārt izmantotas modes skatēs, pēc to ieviešanas ražošanā tās pirka un valkāja daudzi, tomēr tolaik masveida produkcijas autoru, arī viņas vārdu uz izstrādājumu preču zīmēm nenorādīja. Līdz ar to izstāde “Cepuru karaliene un viņas batikas” ir apzināts solis iekļaut Ārijas Skudras vārdu Latvijas 20. gadsimta otrās puses modes dizaina vēsturē.

Māksliniece ir ieguvusi mākslas izglītību J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā. Iegūt augstāko izglītību Ārijai Skudrai neizdevās. Tomēr visu mūžu paralēli darbam cepuru fabrikā viņa nodarbojās ar glezniecību. 1966. gada viņa sāka apmeklēt Tramvaju un trolejbusu pārvaldes Kultūras nama Glezniecības studiju un regulāri piedalījās mākslinieku amatieru organizētajās izstādēs ar ainavām, klusām dabām, portretiem, figurālām kompozīcijām eļļas tehnikā. Pēc studijas vadītāja, mākslinieka Nikolaja Petraškevica ieteikuma Ārija Skudra apguva batikas tehniku, attīstot savu individuālu rokrakstu. Batikās, kas tapuši sākot no 20. gs. 70. gadiem līdz 21. gs. sākumam, vispārliecinošāk atklājas mākslinieces spēja radīt vispārinātas figurālas kompozīcijas un dabas motīvus ar izteikti dekoratīvu raksturu, virtuozu līniju ritmu.

Ārija Skudra ir Latvijas Dizaineru savienības biedre kopš 1990. gada.
Izstādē tiek eksponētas cepures no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma, batikas no mākslinieces kolekcijas, kā arī žurnāla “Rīgas Modes” attēlu kopijas no Latvijas Nacionālās bibliotēkas.

Izstādes kuratore: Mg. Art Irēna Bužinska

Izstādes scenogrāfe: Ineta Sipunova

2026. gada 10. janvārī Ogres Vēstures un mākslas muzeja 2. stāvā tika atklāta mākslinieka Modra Brasliņa zīmējumu izstāde “Divi”, kurā portrets atklājas kā vizuāla prakse cilvēka apziņas un bezapziņas robežzonu izpētē. Izstāde piedāvā vairāk nekā 20 melnbaltus zīmējumus, kas tapuši ar minimāliem izteiksmes līdzekļiem — papīru un zīmuli.
Izstāde “Divi” aktualizē portretu nevis kā ārējās līdzības fiksāciju, bet kā procesu, kas atsedz spriedzi starp redzamo un neredzamo, starp apziņas virskārtu un dziļākajiem psihes slāņiem. Modra Brasliņa zīmējumu sērija aptver gan māksliniekam personiski tuvus, gan distancētākus modeļus, priekšplānā izvirzot psiholoģisku un eksistenciālu skatījumu.
Šķiet, ka Brasliņš domā attēlos, kurus veido zīmēšanas procesā, kamēr lielākā daļa no mums domā vārdos. Atšķirībā no verbālās domāšanas, kas strukturē pieredzi lineārās, loģiskās secībās, attēliskā domāšana saglabā saikni ar arhaiskākiem uztveres mehānismiem, kuros laiks un nozīme nav pakļauti racionālai hierarhijai. Šajā kontekstā zīmējums kļūst par mediju, kurā laiks izplešas daudzdimensionāli — tas ir gan lineārs un mērāms, gan laterāls, recesīvs un vertikāls, atklājot pieredzi kā nepārtrauktu, bezgalīgu procesu.

Izstādes nosaukums “Divi” iezīmē duālismu, kas caurvij visu ekspozīciju: apziņa un bezapziņa, skatītājs un attēls, klātbūtne un distance, ārējais un iekšējais. Šis dalījums nav statisks, tas pastāv kā dinamiska spriedze, kurā katrs portrets vienlaikus darbojas kā atspulgs un kā spogulis.

Modris Brasliņš absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas A. Naumova un K. Zariņa gleznošanas meistardarbnīcu. Piedalījies vairākās starptautiskās zīmēšanas biennālēs Indijā, Šveicē un Čehijā, kā arī aktīvi iesaistījies Latvijas laikmetīgās mākslas procesos. Bijis žurnāla “Rīgas Laiks” mākslinieks, saņēmis vairākas balvas, piemēram, atzinību starptautiskajā zīmēšanas biennālē Indijā un Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas konkursā “Zelta ābele”. Modris Brasliņš dzīvo un strādā Ogrē.

Izstādes izveidei mākslinieks saņēmis autora stipendiju no biedrības AKKA/LAA.

Izstāde muzejā bija skatāma līdz 29. martam.

Izstādes kurators: Māris Grosbahs

Grafiskais dizains: Modris Brasliņš

Izstādes scenogrāfija: Modris Brasliņš, Māris Grosbahs

Komunikācijas speciāliste: Laura Tuča

Tehniskā realizācija: Guntars Andersons, Nils Miķelsons

Ogres Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta izstāde “Ģeoprocesi” — multidisciplinārs mākslas un pētniecības projekts, kas caur vizuāliem un telpiskiem stāstiem pēta Ogres novada ainavas, to vēsturiskos slāņus un cilvēka ietekmi uz dabu. Ģeoprocesi ir dabas norises, kas būtiski ietekmē Zemes virsmas veidošanos. Izstāde  aktualizē jautājumu — kādā veidā cilvēks šos procesus pastiprina, maina vai bremzē un kā tas atspoguļojas ainavās, kurās dzīvojam.

Izstādē īpaša uzmanība pievērsta pieciem elementiem — koksnei, kūdrai, gruntij, augsnei un ūdenim. Tie atklāj gan cilvēka ikdienas vajadzības, gan dabas procesus, kas ietekmē ekosistēmas, kurās dzīvojam.
Kā gadsimtu laikā esam izmainījuši vidi sev apkārt? Vai iespējams līdzsvarot dabas resursu izmantošanu? Izstāde “Ģeoprocesi” piedāvā iespēju ieraudzīt vidi ārpus ierastajiem priekšstatiem — kā dinamisku un dzīvu sistēmu, kurā cilvēks ir tikai viens no dalībniekiem.
Izstādes koncepcijas autore ir dizainere un vides komunikācijas pētniece Mg. art. Ance Janevica. Viņas maģistra disertācija bija veltīta vides komunikācijas izaicinājumiem, analizējot sabiedrības attieksmi un dizaina lomu vides problēmu risināšanā. Ances Janevicas darbi guvuši atzinību starptautiskā mērogā un izstādīti Nīderlandē, Vācijā, Beļģijā, Taivānā, Ķīnā, Apvienotajā Karalistē un Latvijā.

Izstādes koncepcija un dizains: Mg. Art. Ance Janevica
Projekta vadība: Elīna Cērpa
Teksti: Dr. Phil. Anne Sauka un Mg. Art. Tīna Alise Drupa
Skaņas dizains:  Krista Dintere
Grafiskais dizains: Ance Janevica un Bumbierkoks

Foto: Oksana Okmi Mizgajeva

2025. gada 10. oktobrī Ogres Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta izstāde “Krapes kapu stāstiņi: Krapes pagasta reliģiskie priekšstati pēc arheoloģiskā materiāla”. Izstādes pamatā bija Krapes apkārtnes kapavietu arheoloģiskie atradumi, kas aptver periodu no IV līdz XVII—XVIII gadsimtam. Šī bija unikāla iespēja iepazīt maz pētītu Krapes pagasta vēstures posmu, senos priekšstatus par dzīvi, nāvi un ticību.

Rietumeiropas katolicisma ienākšana bija pagrieziena punkts, taču, lai gan vietējās tautas tika nokristītas, kristietība kā reliģija iesakņojās lēni. Latvijā arheoloģiskie atradumi liecina, ka gadsimtu gaitā mūsdienu Latvijas teritorijā risinājies sinkrētisms — kristietības un jau pastāvošo reliģisko priekšstatu saplūšana. Krapes kapi, kas nebija saistīti ar baznīcu, atspoguļo tautā praktizētās tradīcijas, kur pagānisma elementi savijušies ar kristietības simboliem.

Ko mums stāsta kapu inventārs? Kā Krapes iedzīvotāji vērtēja nāvi? Uz šiem jautājumiem atbildes sniedza izstādes saturs un veidotāji.

Izstāde apmeklētājiem bija atvērta 10.10.2025.—04.01.2026.

Vēsturniece: Kristīne Zaķīte
Projekta vadītājs: Māris Grosbahs
Izstādes mākslinieks un scenogrāfs: Georgs Avetisjans
Tehniskā realizācija: Guntars Andersons, Nils Miķelsons

No 18. oktobra līdz 1. martam Taurupes muižas klētī bija skatāma gleznotāja Valda Kaprāļa personālizstāde “Ceļojums klusumā”, ko rīkoja Ogres Vēstures un mākslas muzejs sadarbībā ar Taurupes muižas klēti. Šī bija pirmā Ogres muzeja veidotā izstāde jaunatklātajā kultūras telpā, un šāda sadarbība, visticamāk, kļūs par tradīciju.

Valdis Kaprālis (dz. 1954) visvairāk pazīstams kā ainavists un kluso dabu gleznotājs. Viņa darbos, kas veidoti eļļas tehnikā, dabas motīvi iegūst simbolisku un vispārinātu nozīmi, sekojot tonālās glezniecības principiem. Glezniecība Kaprālim ir dzīvesveids un aizraušanās jau kopš bērnības. Izstādes darbi ir kā personiski stāsti, kas sakņojas mākslinieka dzīves pieredzē. Gan pašportrets, gan gleznas “Cesvaines pils” un “Rudens vakars” atklāj Kaprāļa profesionālo meistarību un dziļo saikni ar ainavu un vidi, kurā viņš dzīvo un strādā.

“Es meklēju dabas enerģiju un tās saistību ar cilvēku. Ja cilvēks mēģina to sevī uztvert, viņš nejūtas lieks, viņš paņem enerģiju arī sev. Un, ja tu šo enerģiju ieliec darbā, tā tajā arī paliek. Tad cilvēks, kurš nāk un skatās, var paņemt kādu drusciņu arī sev,” saka mākslinieks.

Valdis Kaprālis dzimis Amūras apgabalā, uz kurieni 1949. gadā tika izsūtīta viņa ģimene. Latvijā atgriezās četru gadu vecumā, dzīves gaitas turpināja Cesvainē, kur aktīvi darbojies gan kā mākslinieks, gan sabiedriskais darbinieks. Kaprālis bijis viens no Latvijas Tautas frontes Cesvaines nodaļas dibinātājiem, vadījis pašvaldību, ieņēmis amatus Vides aizsardzības fondā un Rīgas domē. No 2001. gada Valdis Kaprālis dzīvo Ikšķilē.

Izstādes norises vieta Taurupes muižas klēts ir ievērojams kultūrvēsturisks objekts, kas nesen piedzīvojis restaurāciju un pārtapis daudzfunkcionālā sabiedriskā centrā. Telpas otrajā stāvā, kur mājo gaisma un plašums, Valda Kaprāļa darbi veido īpašu, meditatīvu noskaņu, kas harmoniski saskan ar vietas atmosfēru.

Izstāde apmeklētājiem bija pieejama no 2025. gada 18. oktobra līdz 2026. gada 1. martam. 

Izstādes veidotāji:
Ogres Vēstures un mākslas muzejs sadarbībā ar Taurupes muižas klēti

Izstādes kuratore:
Elīna Cērpa

Izstādes scenogrāfija:
Ineta Sipunova

Grafiskais dizains:
Anitra Eglīte–Poikāne / SIA “Bumbierkoks”

Sabiedrisko attiecību speciāliste:
Laura Tuča

Izstādi atbalsta:
Ogres novada pašvaldība

Foto:

Oksana Okmi Mizgajeva

Ogres Vēstures un mākslas muzejā bija skatāma izstāde “Ogres rītausma”, kas veltīta vienam no mazāk izstādītiem, bet būtiskiem pilsētas kultūrvēsturiskās vides elementiem — vēsturiskajiem žogu stabiem.

​Izstāde izgaismoja Ogres kā kūrorta pilsētas attīstību no XIX gadsimta otrās puses, kad vasarnīcu celtniecība kļuva par būtisku faktoru pilsētvides veidošanā.  Padomju periodā Ogre tika pārvērsta par rūpniecības centru, izmainot tās vēsturisko struktūru un arhitektūru. Taču, lai kādas būtu bijušas pārmaiņas, vēsturisko žogu stabi daudzviet pilsētā ir saglabājušies — kā liecība gan par senajām īpašumu robežām, gan vietējo amatnieku prasmēm un īpašnieku gaumi.

​2018. gadā Ogres Attīstības biedrība apzināja vēsturiskās Ogres vasarnīcas un izveidoja vairākus izzinošus pastaigu maršrutus. Pētot pilsētvidi, uzmanību piesaistīja žogi — mazās arhitektūras forma, kas iezīmē robežu starp publisko un privāto telpu. Šie žogi atklāj dekoratīvus elementus betona stabu fasādēs — ornamentus, simbolus un rakstus, kas slēpj gan estētisku, gan vēsturisku vēstījumu. Nereti uz žogu stabiem attēlota stilizēta saule. Kāda varētu būt šā motīva izcelsme? Vai rotājumi ir vienkārši estētiski vai ar dziļāku nozīmi?

Izstāde piedāvāja paraudzīties uz Ogres pilsētas un Latvijas valsts sākotni — laiku, kad pilsētvide vēl tikai veidojās. Iespējams, tieši šajās mazajās formās, kur saplūst praktiskais un simboliskais no pagātnes, meklējamas atbildes uz jautājumu par to, vai pirms vairāk nekā simt gadiem dzimušais romantisms joprojām ir aktuāls.

​Izstādē bija redzami oriģinālie Ogres teritorijā atrastie betona žogu stabi, analogās fotogrāfijas ar tiem pilsētvidē, tematiskas ekspozīcijas par to veidiem, izgatavošanas tehnoloģiju. Izstādes mērķis ir sniegt vēsturisku ieskatu un rosināt ideju par kultūrvēsturiskajai videi raksturīgo žogu saglabāšanu un atjaunošanu, tādējādi uzsverot Ogres pilsētvides savdabību.

Izstāde “Ogres rītausma” bija apskatāma no 8. augusta līdz 10. oktobrim. Atklāšanas dienā ieeja bija bez maksas un iespēja izveidot unikālu betona stabiņa atspiedumu uz T krekla.

Izstādes idejas autors un kurators: Zigmārs Jauja

Projekta vadītāja: Ilze Staģīte

Fotogrāfiju autors: Zigmārs Jauja

Vēsturisko izpēti un betona stabu apsekošanu pilsētvidē veica: Zigmārs Jauja un Uldis Apinis

Izstādes izglītojošās daļas mākslinieki: Signe Kraukle un Karīna Kēberga

Izstādes grafiskā publicitāte: Signe Kraukle, Zane Kalniņa

Zīmējumi: Sarmīte Munde

Video stāsta autors: Pēteris Zilberts

Izgatavošanas tehnoloģijas apraksts: Laura Zunda-Poča

Betona stabu uzmērījumi un rasējumi: Laura Zunda-Poča un Ilze Mekša

Jaunizlietais betona stabs SIA “MT Sēta” ražotne, Intars Sniedze

Ogres Vēstures un mākslas muzeja darba grupa: Jānis Ziņģītis, Elīna Cērpa, Laura Tuča, Māris Grosbahs, Nils Miķelsons un Guntars Andersons

Foto: Oksana Okmi Mizgajeva

Izstāde tapa ar Ogres novada pašvaldības un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu, kā arī sadarbībā ar Ogres Vēstures un mākslas muzeja, SIA “SND”, SIA “Parrot Telpa” un SIA “MT Sēta” tehnisko atbalstu. Paldies Cinīšu dzimtas ģimenēm, Jānim Balodim, Edītei Kalniņai, kā arī visiem Ogres Attīstības biedrības biedriem un iesaistītajiem ģimenes locekļiem par atbalstu izstādes tapšanā.

2025. gada 7. jūnijā Ogres Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta Daces Voitkevičas personālizstāde “Puika, paklausies!”

Izstāde bija fotogrāfes Daces Voitkevičas vizuāls personisks stāsts ar interaktīviem elementiem par bērna dzīvi ar autiskā spektra traucējumiem. Autiskā spektra ierobežojumi reizēm ir neredzami, taču sabiedrības izpratne var ievērojami veicināt atbalstu dažādām vajadzībām. Cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem ir bagāta iekšējā pasaule, taču nereti grūtības sagādā tajā dalīties ar citiem. Tāpat kā visi, viņi savā veidā izzina pasauli, meklē saskarsmi un drošību. Izprotot dažādas vajadzības, izstāde aicina apzināties kopīgo un atšķirīgo cilvēku ikdienā.

Latvijā ir notikuši vairāki pasākumi, kas veltīti cilvēkiem ar autismu, lai veicinātu sabiedrības izpratni un sniegtu atbalstu, tomēr nav bijušas daudzas izstādes, kas veltītas cilvēkiem tieši ar autiskā spektra traucējumiem.

7.  jūnijā Ogrē ar ievērojamu programmu svinēja Ģimenes dienu. Ogres Vēstures un mākslas muzejam bija svarīgi iesaistīt sabiedrību šajā diskusijā un iestāties par ģimenes vērtībām, īpaši pievēršot uzmanību bērniem ar īpašām vajadzībām un viņu vecākiem. Ogres Vēstures un mākslas muzeja vide ir piemērota cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Izstādes autore stāsta: “Reizēm atbalstam nevajag daudz, tikai saprast izaicinājumus, ar kuriem ikdienā saskaras cilvēki ar autismu.”

Dace Voitkeviča ir fotogrāfe, kuras interešu lokā ir dokumentāli stāsti par mūsdienu sabiedrību, interešu kopienām un vidi. Viņai ir maģistra izglītība mākslas vēsturē Latvijas Mākslas akadēmijā un mākslas menedžmentā Latvijas Kultūras akadēmijā. Vairāk nekā desmit gadus viņa regulāri veido foto pasākumus un izstādes plašai auditorijai, kas apvieno gan profesionāļus, gan amatierus, kā arī cilvēkus no dažādām sociāli mazaizsargātām sabiedrības grupām.

Izstādi bija iespējams apmeklēt no 7. jūnija līdz 28. septembrim.

Telpas risinājums: Māris Grosbahs
Pateicamies Līvai Veigurei par atbalstu izstādes izstrādē.

Foto: Dace Voitkeviča

Aicinām arī noskatīties sižetu par izstādi raidījumā “Province”:

SIŽETS NO RAIDĪJUMA “PROVINCE”

Izstādes "Ogres novada mākslinieki" laureāte: Dārta Madara Cielava

2025. gada 16. maijā Ogres Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta konkursa izstāde “Ogres novada mākslinieki”.
Konkursa izstādes mērķis bija sniegt māksliniekiem iespēju aktualizēt savus darbus un stiprināt Ogres novada māksliniecisko raksturu un atpazīstamību, veicināt Ogres novada mākslinieku plašāku līdzdalību kultūras, mākslas un sabiedriskajos procesos. Aicinājām piedalīties ikvienu mākslinieku, kuram ir saikne ar Ogres novadu, neatkarīgi no viņa profesionālās pieredzes. Tika saņemts 51 pieteikumums, radot sīvu konkurenci. Darbus izstādei atlasīja žūrijas komisija: Ogres Vēstures un mākslas muzeja ekspozīciju un izstāžu kurators Māris Grosbahs, fotogrāfs Georgs Avetisjans, mākslas zinātniece Māra Lāss, grafiķis un mākslas zinātnieks Valdis Villerušs, scenogrāfe un multimediju māksliniece Ineta Sipunova.
Rezultātā tika apstiprināti 37 dalībnieki.
Konkursa Galvenās balvas ieguvējs un skatītāju simpātiju balsojuma uzvarētājs saņēma iespēju rīkot personālizstādes 2026. vai 2027. gadā (pēc individuālas vienošanās ar Muzeja vadību).

Izstādes “Ogres novada mākslinieki” laureāte kļuva Dārta Madara Cielava ar darbu “Opis nezin manu vārdu”. Konkursa galvenās balvas ieguvēja saņēma iespēju rīkot personālizstādi 2026. gadā.

Izstāde apmeklētājiem bija atvērta no 17. maija līdz 3. augustam.

Izstādes “Ogres novada mākslinieki” kurators: Māris Grosbahs.

2025. gada 14. martā Ogres Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta izstāde par nedzirdētiem vēstures stāstiem “SIEVIETES KARĀ PĒC KARA”.

Izstāde “Sievietes karā pēc kara” izgaismo trīspadsmit dažāda vecuma Ogres novada sieviešu likteņus laikā no 1945. līdz 1958. gadam. Šie stāsti atklāj sarežģīto pēckara realitāti – izsūtījumus, pielāgošanos jaunajai dzīvei un centienus saglabāt cilvēcību sarežģītos apstākļos.

Otrā pasaules kara beigas lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju nenozīmēja mieru un drošu nākotni, bet otrreizēju nonākšanu komunistiskās okupācijas režīma varā. Agresīva propaganda, privātīpašuma atsavināšana, aresti un terors, kas jau bija piedzīvoti 1940.–41. gadā, atkārtojās no jauna. Taču, atšķirībā no pirmā okupācijas perioda, cilvēkiem vairs nebija ilūziju par mierīgu līdzāspastāvēšanu ar okupantiem vai režīmam simpatizējošiem kolaborantiem. Divpadsmit pēckara gadus, no 1944. gada vasaras līdz 1957. gadam vismaz 13 000Latvijas iedzīvotāju piedalījās nacionālās bruņotās pretošanās kustības dalībnieku cīņā ar komunistisko okupācijas režīmu. Nacionālo partizānu atbalstītāju skaits civiliedzīvotāju vidū bija vismaz 2–3 reizes lielāks.

Sieviešu dzīve komunistu okupētajā pēckara Latvijā ļoti bieži bija līdzvērtīga karam –– tā bija cīņa par izdzīvošanu. Tēvi, vīri, brāļi un dēli bija apcietināti, krituši un pazuduši kara laikā vai atradās mežos, kur turpināja cīņu. Uz sieviešu pleciem gūlās ne tikai rūpes par bērniem un tuviniekiem, bet arī fiziski smagi ikdienas darbi. Okupācijas režīma uzlikto nodokļu un pārtikas nodevu apjoma neizpildīšana draudēja ar īpašuma zaudēšanu un ieslodzījumu.

Vēl nopietnāks risks bija nacionālo partizānu atbalstīšana, un sievietes to apzinājās. Tomēr viņu pārliecība un cerības, ka komunistiskā iekārta Latvijā ilgi nepastāvēs, bija stiprākas par bailēm: nacionālie partizāni bija vienīgais reālais spēks, kurš pretojās okupantiem. Pat trūkuma un aresta draudu apstākļos viņiem netika liegta maizes šķēle un patvērums. Mežs, savukārt, kļuva par glābiņa vietu nacionālo partizānu atbalstītājām, kuras izvairījās no aresta vai bēga no 1949. gada 25. marta deportācijām.

Totalitāra režīma apstākļos par iemeslu politiskām represijām varēja kļūt nevietā izteikts vārds vai pārkāpums, par kādu demokrātiskā iekārtā tiktu piemērots naudas sods. Komunistu režīms par noziegumu uzskatīja arī līdzjūtību un mīlestību pret “nepareizajiem” cilvēkiem. Paralēli dokumentiem, fotogrāfijām un priekšmetiem izmantots arī faktos balstīts māksliniecisks risinājums.

Izstādes veidotāji: Ogres Vēstures un mākslas muzeja vēsturniece Inese Dreimane un mākslinieks Rolands Vēgners.

28. februārī Ogres Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta Igaunijas, Latvijas un Lietuvas laikmetīgās tekstilmākslas izstāde “Viens no mums”.

Izstādes kuratori: Aet Ollisaar, Māris Grosbahs, Monika Žaltauskaitė Grašienė (Žaltė)

“Viens no mums” Ogres Vēstures un mākslas muzejā pulcēja starptautiski atzītus tekstilmāksliniekus no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, kuri savos darbos dažādos veidos pēta ne–cilvēku līdzdalību mūsu cilvēcīgajā pasaulē. Attīstoties sabiedrībai, arvien vairāk uzmanības jāpievērš citām sugām, kas ir mums apkārt, kā arī materiālu spējai mūs savienot un savīt kopā ar ne–cilvēciskiem organismiem tekstuālā pasaulē.

Izstādes dalībnieki: grupa “Baltos kandys” (Austė Jurgelionytė–Varnė, Karolina Kunčinaitė, Miglė Lebednykaitė, Rasa Leonavičiūtė, Laura Pavilonytė–Ežerskienė, Julija Vosyliūtė) un Kaspars Lielgalvis, Diāna Janušone, Egle Ganda Bogdanienė, Liisa Hanvere, Lina Jonikė, Mari–Triin Kirs, Severija Inčirauskaitė Kriaunevičienė, Krista Leesi, Gerda Liudvinavičiūtė, Aet Ollisaar, Laima Oržekauskienė, Kadi Pajupuu, Marilyn Piirsalu, Maryliis Teinfeldt–Grins, Ieva Krūmiņa, Monika Žaltauskaitė Grašienė (Žaltė).

Izstādi atbalsta: Ogres novada pašvaldība, Viļņas Mākslas akadēmija, Igaunijas Kultūrkapitāla fonds, Eiropas kultūras galvaspilsēta Tartu 2024, Pallas Lietišķo zinātņu universitāte.

Foto: Oksana Okmi Mizgajeva