Dārta Madara Cielava mācās maģistra programmu glezniecībā. Lai gan pēc izglītības māksliniece ir gleznotāja, viņas praksē nozīmīga loma ir arī citiem medijiem un materiāliem. Katrs tehniskais risinājums tiek izvēlēts apzināti, glezniecībai kļūstot par valodu, kas brīvi pārsniedz viena medija robežas.

Izstādes autore reflektē: “Es esmu studente, man ir skola, darbs un mājas. Un mājās es arī strādāju, gleznoju, rakstu, sūtu nebeidzamas e-pastu rindas. Rutīna rodas no komforta un sīku problēmu, prieku savienojuma. Mani ietekmē dārga apkure īres namā, mani ietekmē stulbi, nepārdomāti izteicieni, ko izsaka cilvēki, kuru uzvestajām lugām esam pakļauti mēs visi. Mana gulta ir mana drošība, tā ir kā koordinātplaknes sākumpunkts. Es neesmu neaizskarama, es esmu pašas būvētā būrī. No tā izkāpjot, sākas jauns cēliens.”

Savos darbos Dārta Madara Cielava ikdienišķus objektus uztver kā zīmes, kas veido personisku vizuālu valodu. Kompozīcijas veidojas intuitīvi, meklējot saiknes starp redzamo un piedzīvoto, starp fizisko vidi un tās emocionālo rezonansi. Māksliniece necenšas sniegt viennozīmīgas atbildes, bet drīzāk pievērš uzmanību jautājumiem un pieredzēm, kas raksturo mūsdienu cilvēka ikdienu. Gleznās savstarpēji mijas pastozi triepieni, spilgtas krāsas un neapgleznoti lina audekla laukumi. Šis kontrasts rada līdzsvaru starp klātbūtni un neesamību, ļaujot nozīmei veidoties ne tikai attēlotajā, bet arī nepateiktajā.

Par 2025. gada konkursa izstādes “Ogres novada mākslinieki” laureāti kļuva Dārta Madara Cielava ar darbu “Opis nezin manu vārdu”, kas atainoja personisku mākslinieces stāstu. Žūrijas komisija bija Ogres Vēstures un mākslas muzeja ekspozīciju un izstāžu kurators Māris Grosbahs, fotogrāfs Georgs Avetisjans, mākslas zinātniece Māra Lāss, grafiķis un mākslas zinātnieks Valdis Villerušs, scenogrāfe un multimediju māksliniece Ineta Sipunova. Konkursa galvenās balvas ieguvēja saņēma iespēju rīkot personālizstādi 2026. gadā muzeja Lielajā zālē. Caur darbu “Opis nezin manu vārdu” autore pieskaras aktuālai un jaunai tēmai latviešu glezniecībā — demencei. Ogres Vēstures un mākslas muzejam ir būtiski atbalstīt jaunos novada māksliniekus, sekmēt viņu profesionālo izaugsmi un veicināt viņu darbu redzamību plašākā kultūras telpā.

Izstāde apmeklētājiem būs pieejama no 3. jūlija līdz 27. septembrim. 

Izstādes mākslinieks: Dārta Madara Cielava

Projekta vadītājs: Elīna Cērpa

Radošā procesa mentors: Madara Kvēpa

Grafiskais dizains: Kristīne Martinova

Foto: Oksana Okmi Mizgajeva

Tā vēsta par Latvijas un Ogres novada iedzīvotāju cīņu par brīvību, Latvijas Republikas neatkarību.

Ekspozīcija sniedz izpratni par Brīvības ceļa nepārtrauktību, Latvijas un Ogres novada iedzīvotāju parādīto varonību, upuriem Brīvības vārdā. Ekspozīcija akcentē svarīgus notikumus Latvijas neatkarības izcīnīšanā un izceļ nozīmīgas Ogres novada personības — vēsturisko notikumu dalībniekus. Ekspozīcija sniedz apziņu, ka Latvijas Republikas brīvība un neatkarība ir fundamentālas vērtības. Vērtības, kas nosaka arī katra indivīda brīvību un neatkarību. Apziņu, ka valsts neatkarība ir vēsturiski izcīnīta ar lieliem upuriem, ka valsts brīvība un neatkarība ir sargājama kā liels dārgums.

Apmeklētājam tiek piedāvāts doties pa Brīvības ceļu no XX gadsimta sākuma, kad radās domas par Latvijas neatkarību, iet gar latviešu strēlnieku un Neatkarības kara cīņu tranšeju, nonākot pie savas valsts. Ekspozīcija uzsver, ka cīņa par savu valsti un neatkarību turpinājās visus garos okupācijas gadus, noslēdzoties 1990.—1991. gadā. Nobeigumā — pārdomas par valsts nosargāšanu.

Ogres Vēstures un mākslas muzeja jaunajā ēkā Brīvības ielā 2, trešajā stāvā, muzeja speciālista pavadībā ir iespējams piedzīvot ekskursiju “Mēs vai viņi”. Tā norisinās īpaši veidotā telpā, kas ļauj emocionāli pietuvoties brutālajai Krievijas agresijai Ukrainā. Telpā apskatāmi autentiski militārie priekšmeti un materiāli no Ukrainas, deponēti no Čerņihivas labdarības fonda DOBRODIYA. Ekskursijas notiek darba dienās (izņemot otrdienas) tikai gida — militārā speciālista — pavadībā.

Video cikls par Ogres Vēstures un mākslas muzeja ekspozīciju “Brīvības ceļš”

Stāsta: Dr. hist. Ritvars Jansons

Video: Oksana Okmi Mizgajeva

 1. Kur Ogres novadā notika latviešu strēlnieku kaujas?

5. Vai 1991. gada barikāžu laikā notika uzbrukums?