Ogres novada kultūras telpas

Kinostacija ir Ķeipenes dzelzceļa stacija ar vienīgo saglabājušos sliežu posmu bijušajā maršrutā Rīga—Ērgļi, ekspozīciju izcilajam kinorežisoram Sergejam Eizenšteinam, senu kino tehniku, īstu jūras navigācijas uguns zīmi — veltījumu Jurim Podniekam un vides instalāciju — milzu galdu kino dižgariem. Galds ir sešus metrus augsts, blakus tam divi krēsli, viena krēsla atzveltnē — stilizēts iluminators. Galdā iebūvētas kāpnes ļauj to izmantot kā skatu laukumu.
Kinostacija radusies, kinofestivāla “Arsenāls” komandai un domubiedriem ceļojot uz Ķeipeni, kur sakariem reiz izmantoti pasta baloži. Ķeipenē nav kapu, baznīcas un kroga, bet ir lieliska veca dzelzceļa stacija, kurā var meditēt kopā ar kino dižgariem, “uzzvanīt” Merilinai Monro, Federiko Fellīni, Lukīno Viskonti, iepazīt kino rašanās vēsturi un kino valodas meistaru Sergeju Eizenšteinu vai vienkārši izbaudīt nedaudz sirreālu zuduša laika izjūtu.

Muzejs izveidots 1998. gadā. Tā pastāvīgajā ekspozīcijā var iepazīt Birzgales pagasta vēsturi un bagāto kultūras mantojumu. Bērni var apskatīt rūķu kolekciju. Rūķu parkā izveidotas masīvkoka figūras — rūķi, ežu ģimene.

2021. gadā Birzgales pagasta Rūķu parkā tika uzstādīts vides objekts “Laiks” — pulkstenis, kas kalpo kā vienots simbols un satikšanās vieta Birzgales pagasta iedzīvotājiem. Pulkstenī izvietotas latvju zīmes auseklīši, uz vienas no sienām ir Birzgales ģerbonis, bet uz otras vārdi “Mūsu mājas Birzgale”, tādējādi veicinot gan piederības izjūtu vietai, gan vietējo patriotismu.

Jumpravas kultūras nama Senlietu istabā iespējams aplūkot Jumpravas pagasta vēstures ekspozīciju, istabas radītājas Jutas Paičas senlietu kolekciju, kā arī seno un ne tik seno jumpraviešu sadzīves priekšmetus. Senlietu istabā ikviens var izjust simtgadīgas dzīves elpu, izzināt mūsu tautas pagātnes liecības — darbarīkus, sadzīves priekšmetus, mūzikas instrumentus, mēbeles, grāmatas un citas lietas, kas stāsta par vēstures notikumiem, dzīvi un cilvēku paradumiem no akmens laikmeta līdz padomju laikam.
Ja modernās dzīves ņudzeklī pārņem vēlēšanās pierimt un izjust senatnes rāmo garu, senlietu krātuve jūs gaida!

Ciemupes novadpētniecības istaba, ko apmeklētājiem atvēra 2012. gadā, atrodas Ciemupes Tautas nama 2. stāvā. Ekspozīcijas pamatā ir materiāli, ko savas darbības laikā bija savācis muzejs, kuru 1985. gadā sāka veidot kolhozs “Kopdarbs”, lai apkopotu un pētītu Ciemupes vēsturi. Muzejs darbojās līdz XX gs. 90. gadu beigām, un tā pastāvēšanas laikā bija  savākti dažādi seni darbarīki un sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas un atmiņu stāsti. Materiāli daudzus gadus glabājās Ciemupes Tautas namā, bet publiski tos apskatīt nevarēja. Pēc biedrības “Ciemupes lasītāju klubiņš “Dalies priekā”” iniciatīvas izremontēja bijušo kino telpu, lai tajā ierīkotu novadpētniecības istabu. Tagad Ciemupes Tautas nams un bibliotēka rūpējas, lai krājums visu laiku tiktu papildināts. Novadpētniecības istabas izveide rosinājusi Muzeju naktī organizēt izglītojošus un izklaidējošus pasākumus arī Ciemupē.

Mācību laikā no septembra līdz jūnijam pils apmeklējums iespējams tikai sestdienās un svētdienās, iepriekš piesakoties. Vasaras mēnešos pili var apmeklēt jebkurā dienā, iepriekš piesakoties. 

Suntažu pils, kas pārbūvētā veidā saglabājusies līdz mūsdienām, tiek izmantota skolas vajadzībām. Celta XVIII gs., vēlāk modernizēta, piešķirot neogotisku veidolu. Pēc 1905. gada postīšanas pili atjaunoja tās pēdējais īpašnieks barons fon Hānenfelds. Pils telpās aplūkojama pils, pagasta un skolas vēstures ekspozīcija. Iespēja uzkāpt pils tornī. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Lielvārdes senlatviešu koka pils ir X—XIII gs. pils ideālrekonstrukcija, kurai par pamatu ņemti arheoloģisko izrakumu materiāli no dažādām Latvijas vietām.Tās izveidotājs Agris Liepiņš pili uzbūvējis paša spēkiem, sākot ar 1997. gadu.

Pils teritoriju apjož aizsargsiena, aiz kuras ļaudis slēpās uzbrukuma gadījumā, bet vidū ir dažas dzīvojamās mājas, virsaiša nams ar apspriežu zāli, svētakmens un aka, kas aplenkuma gadījumā bija visnozīmīgākais objekts.

Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs kopš tā atklāšanas 1970. gadā atrodas senajā Lielvārdes muižas klētī Daugavas krastā.
Šī ir vieta, kur var iegūt informāciju par latviešu tautas varoni Lāčplēsi, eposa autoru Andreju Pumpuru, par Lielvārdi un Lielvārdes jostu, turklāt iespējams arī pašam uz brīdi kļūt par Lāčplēsi, Laimdotu, Andreju Pumpuru, apsiet Lielvārdes jostu un izcīnīt spraigo cīņu starp Lāčplēsi un Tumšo bruņinieku.