MINECRAFT EDUCATION: BAZNĪCAS OGRES NOVADĀ

Šī izstāde ir mēnešiem ilga pētniecības darba rezultāts. Aptuveni 40 Ogres novada skolēnu pētīja arhīvu plānus un mērīja baznīcu sienas dabā, lai vēlāk Minecraft Education vidē radītu 10 precīzus dievnamu digitālos modeļus, kuri šobrīd ir izprintēti ar 3D printeri mērogā 1:250 un gatavi doties ceļojumā cauri Ogres novadam.

Tas ir unikāls vēstures un mūsdienu tehnoloģiju apvienojums, kur katrs digitālais bloks atbilst reālajām ēku proporcijām un mērogam.

Ieraugi novada mantojumu jaunās paaudzes acīm!

PRIEKŠMETA PIEDZĪVOJUMI: AR CEPURI GALVĀ UN KAROGU SLĒPTUVĒ

23. maijs | 19.00 – 23.00

19.00 – ekspozīcijā “Brīvības ceļš” būs iespēja satikt Latvijas Neatkarības kustības dalībniekus un dzirdēt stāstu par Latvijas karoga slēpšanu 20.gs 80.gadu sākumā.

20.00 – muzeja ēkā Brīvības ielā 36 notiks ekskursija izstādē “Cepuru karaliene un viņas batikas” kopā ar kuratori Irēnu Bužinsku

21.00 – aicinām uz cepuru izgatavošanas darbnīcu Lienas Subatiņas – Brazevičas vadībā

“Muzeju nakts” pasākumi notiks arī citās Ogres novada kultūrtelpās

• 23. maijā Ciemupes Tautas namā notiks pasākums “Kas dzīvo skapī?”, kas iekļauj izstādi “Arī lupats reiz bija goda krekls”, animācijas īsfilmu ciklu “Brīnumskapis” plkst. 18.00, kā arī spēlfilmu “Perfektie” plkst. 19.00;
• 16. maijā notiks Muzeju nakts pasākums Birzgales muzejā “Rūķi”;
• 23. maijā no plkst. 16.00 līdz 24.00 Tomes bibliotēkā un Ķeguma muzejā notiks pasākums “Priekšmeta piedzīvojumi” kopā ar Animācijas brigādi. Aicinām uz animācijas filmu leļļu izstādi un izgatavošanu.

Pasākumos ieeja ir bez maksas.

Izstādes “Ogres novada mākslinieki” laureāte kļuva Dārta Madara Cielava ar darbu “Opis nezin manu vārdu”. Konkursa galvenās balvas ieguvēja saņēma iespēju rīkot personālizstādi 2026. gadā muzeja Lielajā zālē.

Par savu topošo izstādi māksliniece saka:

“Ikdienas ritms atstāj savas pēdas vidē mums apkārt. Objektu nozīme dzīvē vairs nav tikai praktiska. Telpa nav tikai telpa. Tajā objekts kļūst par cilvēciskas piesaistes atskaites punktu. Tas stāsta par tā lietotāju un glabātāju, par paradumiem, par sociālekonomisko stāvokli. Ikdienas piedzīvojumi un pārdzīvojumi atstāj savu nospiedumu vidē, ko uzturam sev apkārt. Tā ir dienasgrāmata, kas sevī glabā vārdos neizteikto. Es esmu antropoloģe. Es esmu detektīvs. Es sevi pazīstu citādāk. Varbūt pareizi būtu teikt mazāk kā tie, kas deducē, pēta, novēro. Jūs skatāties uz mani kā būrī ieslēgtu putnu caur ekrāniem, gleznām un skaļi pateiktām tēzēm brīžos, kad nespēlēju līdzi savas personas iestudētajai lugai.

Es esmu studente, man ir skola, darbs un mājas. Un mājās es arī strādāju, gleznoju, rakstu, sūtu nebeidzamas e-pastu rindas. Rutīna rodas no komforta un sīku problēmu, prieku savienojuma.

Mani ietekmē dārga apkure īres namā, mani ietekmē stulbi, nepārdomāti izteicieni, ko izsaka cilvēki, kuru uzvestajām lugām esam pakļauti mēs visi. Mana gulta ir mana drošība, tā ir kā koordinātplaknes sākumpunkts. Es neesmu neaizskarama, es esmu pašas būvētā būrī. No tā izkāpjot, sākas jauns cēliens.”

Savos darbos autore katru objektu uztver kā rakstzīmi vai vārdu. Nekas nav nejaušs. Kompozīcijas veidojas dabiski, autore tām piešķir kontekstu, meklē korelācijas starp fizisko un tā emocionālo pamatojumu. Visam nav atbildes, to ir svarīgi pieņemt.

Izstādē tiks meklēta robeža starp personisko un publisko. Gleznas kļūst par vietu, kur saduras klusums un informācijas pārbagātība, atklājot, cik nosacīta un mainīga ir mūsu izpratne par privāto telpu mūsdienās. Darbu kopums veido refleksiju par sabiedrības struktūru, mūsu pielāgošanās mehānismiem, kolektīvo un individuālo spriedzi. Radot savdabīgu laikmeta dokumentāciju.

Gleznojumā savstarpēji mijas pastozi triepieni un spilgtas krāsas, kas pretnostatīti kailām lina audekla daļām, ļaujot detaļām pārpildītajam darbam elpot. Neuzgleznotais paliek ēnā, tā esamībai netiek piešķirts papildus svarīgums un tā netiek noniecināta, tās eksistence kopējā kontekstā ir balansa ass – svarīga, bet aizmirsta.

Lai gan pēc izglītības māksliniece ir glezotāja, darbos un kolekcijās nereti iespraucas netradicionālāki mediji. Mākslinieces praksē materialitātei ir liela nozīme, katrai tehnikas izvēlei un materiālam ir pamatojums. Glezniecība pāraug ideoloģiskā praksē, tā kļūst par valodu necenšoties sevi strikti ierobežot medijā vai ierastā veidolā.

Ogres Vēstures un mākslas muzejā izstāde būs pieejama no 3. jūlija.

Izstādes autore: Inese Dreimane
Telpiskais iekārtojums: Rolands Vēgners
Grafiskais dizains: Estere Vītola (Ogres tehnikums)

Skaņas dizains: Krista Dintere

Izstādes atklāšana: 17. aprīlī plkst. 15.00. 

Attēlos:
1. Laikrakstā 1941. gadā publicētie sludinājumi par Jumpravas pagasta izpildkomitejas darbinieku veiktajām laupīšanām bēgšanas laikā.
2. Laikrakstā 1941. gadā publicēts piespiedu kārtā aizvesta šofera meklēšanas sludinājums.
3. Jumpravas pagasta partizāns Kārlis Balodis (1911–?). Arestēts 1949. gada 30. aprīlī. LPSR Iekšlietu ministrijas (MVD) karaspēka kara tribunāls 1949. gada 18. jūlijā piesprieda 25 gadus ieslodzījumā un 5 gadus nometinājumā. Bija ieslodzījumā Krasnojarskas novadā. Atbrīvots 1955. gada 11. jūnijā.
4. Pēteris Zelkāns–Kūkseliņš (1896–1941). Dzīvoja Rīgā. Izsēdināts no vilciena Ogres stacijā un nošauts 1941. gada 24. jūnijā uz aizdomu pamata par mēģinājumu vilcienā piesavināties sarkanās armijas virsnieka pistoli.

Pēteris Zelkāns–Kūkseliņš (1896–1941)

Laikrakstā 1941. gadā publicētie sludinājumi par Jumpravas pagasta izpildkomitejas darbinieku veiktajām laupīšanām bēgšanas laikā.

Jumpravas pagasta partizāns Kārlis Balodis (1911–?)

Laikrakstā 1941. gadā publicēts piespiedu kārtā aizvesta šofera meklēšanas sludinājums.

17. februāris;
17. marts;
21. aprīlis;
19. maijs.

Norises vieta: Ogres Vēstures un mākslas muzejs, Brīvības iela 36
Vairāk informācijas: 65024345

Ārija Skudra (dz. 1942. gada 3. martā Ciemupē) ir viena no nozīmīgākajām Latvijas modes – cepuru dizainerēm. No 1970. līdz 1994. gadam viņa strādāja Rīgas cepuru un filca izstrādājumu fabrikā “Rīgas Filcs”, kur radīja sieviešu, vīriešu un bērnu galvassegu etalonus ieviešanai masveida ražošanā. Šie darbi kļuva par labas gaumes un kvalitātes paraugu; regulāri tika demonstrēti Rīgas, Minskas un citu PSRS Modeļu namu skatēs Latvijā un ārzemēs.

“Bez filca cepures nevar būt eleganta sieviete!” – šī pārliecība raksturoja sava laikmeta estētiku un profesionālo pieeju. Cepures tika izgatavotas no augstvērtīga filca – kazu, aitu, merino, trušu un zaķu vilnas, ar minimālu ķīmisko šķiedru piejaukumu. Modes tendences mainījās un tām sekoja arī dizainere, kas ilgstoši strādājot “Rīgas filcs” ir radījusi vairākus simtus etalonu. Viņas cepures ir dažādas formas, sākot no 20. gs. 60. gadu populārajām kanotjē, beretēm un platmalēm līdz 20. gs. 80. gados iemīļotajām kompaktajām, galvai cieši pieguļošajām cepurītēm ar izsmalcinātām detaļām. Mākslinieces radītās galvassegas tika daudzkārt izmantotas modes skatēs, pēc to ieviešanas ražošanā tās pirka un valkāja daudzi, tomēr tolaik masveida produkcijas autoru, arī viņas vārdu uz izstrādājumu preču zīmēm nenorādīja. Līdz ar to izstāde “Cepuru karaliene un viņas batikas” ir apzināts solis iekļaut Ārijas Skudras vārdu Latvijas 20. gadsimta otrās puses modes dizaina vēsturē.

Māksliniece ir ieguvusi mākslas izglītību J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā. Iegūt augstāko izglītību Ārijai Skudrai neizdevās. Tomēr visu mūžu paralēli darbam cepuru fabrikā viņa nodarbojās ar glezniecību. 1966. gada viņa sāka apmeklēt Tramvaju un trolejbusu pārvaldes Kultūras nama Glezniecības studiju un regulāri piedalījās mākslinieku amatieru organizētajās izstādēs ar ainavām, klusām dabām, portretiem, figurālām kompozīcijām eļļas tehnikā. Pēc studijas vadītāja, mākslinieka Nikolaja Petraškevica ieteikuma Ārija Skudra apguva batikas tehniku, attīstot savu individuālu rokrakstu. Batikās, kas tapuši sākot no 20. gs. 70. gadiem līdz 21. gs. sākumam, vispārliecinošāk atklājas mākslinieces spēja radīt vispārinātas figurālas kompozīcijas un dabas motīvus ar izteikti dekoratīvu raksturu, virtuozu līniju ritmu.

Ārija Skudra ir Latvijas Dizaineru savienības biedre kopš 1990. gada.
Izstādē tiek eksponētas cepures no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma, batikas no mākslinieces kolekcijas, kā arī žurnāla “Rīgas Modes” attēlu kopijas no Latvijas Nacionālās bibliotēkas.

Izstādes kuratore: Mg. Art Irēna Bužinska

Izstādes scenogrāfe: Ineta Sipunova

Ārija Skudra. Pārdzīvojums.1976. Lins, batika. 92 x 81 cm

Ārija Skudra. 1965.

Ārija Skudra darbā. 1975.

Ārija Skudra. Fotogrāfija no žurnāla “Rīgas modes” lappusēm. 1991.

Ārija Skudra. Fotogrāfija no žurnāla “Rīgas modes” lappusēm. 1988.

Ārija Skudra. Fotogrāfija no žurnāla “Rīgas modes” lappusēm. 1988.

Ārija Skudra. Dziesma Rīgai. Lins, batika. 116 x 130 cm

Foto: Oksana Okmi Mizgajeva

Foto: Oksana Okmi Mizgajeva

Foto: Oksana Okmi Mizgajeva

Foto: Oksana Okmi Mizgajeva

Ogres Vēstures un mākslas muzejs piedāvā muzeja speciālistu vadītas ekskursijas gan OVMM ēkā Brīvības ielā 36, gan Brīvības ielā 2. Brīvības ielā 36 gida pavadībā var iepazīt aktuālās vēstures un mākslas izstādes.  Savukārt Brīvības 2 piedāvājam ekskursiju ekspozīcijā “Brīvības ceļš” un ekskursiju “Mēs vai viņi” muzeja 3. stāvā (ieeja no desmit gadu vecuma).

MUZEJS PIEDĀVĀ TEMATISKĀS EKSKURSIJAS

Ekskursija pastāvīgajā ekspozīcijā “Pietura Ogre”

Pirmsākumi savulaik populārajam Ogres kūrortam meklējami 1861. gadā, kad atklāta Rīgas—Dinaburgas dzelzceļa līnija. XX gs. 30. gados, atgūstoties no Pirmā pasaules kara postījumiem,  kūrorts piedzīvoja uzplaukumu. Tapa pazīstamu arhitektu (Vladimira Šervinska,  Dāvida Zariņa, Teodora Hermanovska u.c.) projektētās ēkas, risinājās rosīga kultūras dzīve. Pilsēta un tās apkārtne kūrorta atpūtniekus vilināja ar gleznainajām ainavām un veselībai labvēlīgo vidi.

PIETEIKŠANĀS

Pieteikties ekskursijām var, zvanot pa tālruni 65022251 vai ierodoties klātienē Ogres Vēstures un mākslas muzejā Ogrē, Brīvības ielā 36.

Ekskursija muzeja pastāvīgajās ekspozīcijās un izstādēs.

Individuāli vai grupā līdz 30 pers.:
– 15 EUR (LV)*
+ 0,50 € ieejas biļete no personas
– 20 EUR (ENG)*
+ 0,50 € ieejas biļete no personas
– Ogres novada skolēnu grupām bez maksas

Nodarbības ir veids, kā rast dziļāku izpratni par izstādes vai ekspozīcijas tēmu, ar dažādu metožu palīdzību iedziļināties saturā, izpētīt priekšmetus, kā arī, darbojoties praktiski, atklāt ko jaunu. Muzejs piedāvā pastāvīgās nodarbības un radošās darbnīcas, kas apmeklējamas visu gadu, kā arī sezonas un īslaicīgās muzejpedagoģiskās programmas, veidotas konkrētai izstādei.

Šobrīd Ogres Vēstures un mākslas muzeja komanda strādā pie jaunas muzejpedagoģiskās programmas Brīvības ielā 2, kas sāksies 2026. gadā.

Piedāvājam apmeklēt muzejpedagoģiskās programmas Brīvības ielas 36 ēkā.

OGRES VĒSTURISKĀ ARHITEKTŪRA

Kartona māju locīšanas darbnīca, Ogre — seno vasarnīcu pilsēta var piedāvāt aizraujošu un izglītojošu pieredzi, kas atbilst kultūras un izglītības mērķiem, vienlaikus veicinot radošumu, sadarbību un ilgtspējīgu domāšanu. 

Mērķauditorija: 3.—12. klase

Radošā darbnīca sniedz ieskatu muzeja ekspozīcijas sadaļā par pilsētas vasarnīcām, to arhitektūru, īpašajām iezīmēm un Ogres kā kūrortpilsētas nozīmi pirsmkara Latvijā. Ogres ēkas saistītas ar ievērojamiem Latvijas arhitektiem: jūgendstila meistaru Konstantīnu Pēkšēnu, spilgto funkcionālisma pārstāvi Teodoru Hermanovski, daudzu Ogres vasarnīcu autoru Vladimiru Šervinski. Esiet gatavi izdzīvot aizraujošu un radošu pieredzi, piedaloties kartona māju izgatavošanas  darbnīcā Ogres vēsturiskā arhitektūra! Šī darbnīca ļaus iepazīties ar kartona māju locīšanas mākslu, Ogres seno arhitektūru,  jūs gūsiet radošu un izglītojošu pieredzi, kas piemērota gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Programma pieejama visu gadu

Darbnīcas ilgums: 1,5 h

Maksa par nodarbību: 1,50 EUR/pers.

PIETURA O G R E

Mērķauditorija: 5.—9. klase  

Muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā vizuāli spilgti un, izmantojot arī digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas – projekcijas, skaņu dušas, interaktīvu karti, video un audio materiālus, stāstīts par Ogres pilsētu daudzu gadsimtu laikā.

Muzejpedagoga pavadībā skolēni ekspozīcijā iepazīstas ar savas pilsētas vēsturi — uzzina stāstus par pirmajiem tās iemītniekiem Ķentes pilskalnā.

Interaktīvā karte ar diodēm ļauj labāk izprast Ogres agrāko teritoriālo iedalījumu. Skaņu dušas ar zobenu šķindoņu vai šajamieroču zalvēm ieved viduslaiku vai 1. Pasaules kara noskaņā. 

Nodarbības laikā skolēni iepazīstas ar stāstiem par slavenā Ogres gaisa un peldu kūrorta atpūtniekiem, kā arī ievērojamā padomju laiku uzņēmuma Ogres trikotāžas kombināta veiksmēm un neveiksmēm.

Pēc sarunas ar muzejpedagogu skolēni darbojas komandās, apskatot, pētot un izzinot muzeja vēsturiskos eksponātus, atrodot to iederību attiecīgajā vēstures laikaposmā ekspozīcijā. Darbošanās ietver arī radošo darba lapu modelēšanu, kas aizraus ikvienu.

Nodarbības ieguvums: dalībnieki iegūst zināšanas par Ogres vēsturi, nostiprina prasmi strādāt komandā, respektējot un uzklausot citu viedokli; kolektīva saliedēšanas veicināšana. Nodarbības beigās tiek apkopoti rezultāti un uzvarētāji saņem balvas – muzeja suvenīrus.

Programma pieejama visu mācību gadu.

Maksa par nodarbību: 1,50 EUR/pers.

VASKA SVEČU GATAVOŠANA

Mērķauditorija:  visi interesenti 

Šī muzejpedagoģiskā nodarbība domāta  skolēniem un pieaugušajiem. Vaska sveču izgatavošana ir tradicionāla prasme, mūsu kultūras mantojums. Šajā nodarbībā dalībnieki gūst pieredzi senajā sveču izgatavošanas amata prasmē, ieskatu vaska ieguves un izmantošanas vēsturē, kā arī uzzina gan par dzīvojamo telpu apgaismošanas paņēmieniem līdz laikam, kad sāka izmantot sveces, gan par senlatviešu svinamajām dienām un sveču liešanas paņēmieniem. Nodarbību papildina senlatviešu ticējumi. Gūstot praktisku pieredzi senajā amatniecības nozarē, nodarbības laikā katrs dalībnieks sev izgatavo vaska sveci.

Programma pieejama visu gadu.

Darbnīcas ilgums 1 h

Maksa par nodarbību: 1,50 EUR/pers.

es koka tapšana

Dodoties radošā un izzinošā ceļojumā, iepazīsti dabā notiekošos ģeoprocesus un Ogres apkārtnes unikālo dabu un kultūrvidi. Sajūti, kā laikmetu gaitā mainījusies vide — un kā mainies tu pats.

* Nodarbībā “Es koka tapšana” dalībnieki zīmē savu koku neirografikas tehnikā, kas ir radoša zīmēšanas metode. Zīmējot brīvas līnijas un formas, tā apvieno mākslu, psiholoģiju, palīdz izteikt sajūtas un emocijas, veicina domāšanu, mazina stresu. Nodarbība notiek neirografikas speciālista vadībā.
* Koks kā simbols atklāj dabas un cilvēka vienotību — nemitīgu veidošanos un pārtapšanu. Caur dabas procesu izzināšanu un personisku
pieredzi koka augšana tiek salīdzināta ar cilvēka ceļu uz pilnveidi.
Vecumposmu saturs:

• 1.—5. klase (45 min.): kāds es esmu un kāds gribu izaugt, sava koka vārds, spēka vārdi kokam

• 5.—9. klase (60 min.): koka un cilvēka dzīves posmi, vide un sadarbība, spēka vārdi (Es – Es/Pūlis – Mēs)

• 9. klase un pieaugušie (90 min.): dzīves laika skala, izaugsme, nākotnes plānošana, sava “Es koka” nozīme sabiedrībā, īsa 1:1 refleksija

Muzejs nodrošina materiālus nodarbībai. Maksa: 1,50 € no personas

Pieteikšanās:
📧ogresmuzejs@ogresnovads.lv |☎️65024345
📧liena.subatina@ogresnovads.lv |☎️20217889
📍Brīvības iela 36, Ogre

CEPURU KARALIENE UN VIŅAS BATIKAS

Vai esi kādreiz domājis, kā top filca cepure, vai kā audums pārtop krāsainā batikas mākslas darbā? Aicinām uz radošu un izzinošu nodarbību, kurā iepazīsi mākslinieces Ārijas Skudras pasauli, cepurnieka amata noslēpumus un batikas tehnikas. Nodarbība rosinās iztēli, radošumu un ļaus iepazīt tradicionālos amatniecības paņēmienus caur praktisku darbošanos.  

Nodarbības radošajā daļā var izvēlēties vienu no praktiskajām aktivitātēm, iepriekš vienojoties. Karstās vaska batikas darbnīca vai slapjās vilnas velšanas (filcēšanas) darbnīca.

Abas nodarbības ir iekļautas kultūrizglītības programmā “Latvijas skolas soma”:

• Muzejpedagoģiskā nodarbība “Ārijas Skudras darbs Rīgas filca fabrikā un ieguldījums Latvijas modes dizainā”
• Muzejpedagoģiskā nodarbība “Iepazīstot mākslinieces Ārijas Skudras batikas mākslu”

Nodarbības dalās skolēniem 2.-4. klase, 5.-12. klase un pieaugušo grupa.

Mazākie dalībnieki klausīsies pasaku par “Cepuru karalieni un viņas batikām”. Nodarbībā iepazīsies ar krāsainajiem mākslas darbiem un filca cepurēm. Kopīgā sarunā meklēs un atpazīs dažādus krāsu, rakstu un formu risinājumus mākslinieces Ārijas Skudras darbos. Pēc tam varēs izvēlēties vienu no nodarbībām:

• Tītās, locītās vai šablonu batikas darbnīca. Bērni izgatavos savu batikotu lakatiņu un uzzinās interesantus stāstus par to, kā senāk tika iegūtas krāsas un kādi audumi ir piemēroti batikai.

• Slapjās vilnas velšanas darbnīca. Bērni ar tausti iepazīs dažādu dzīvnieku vilnu (aitu, kazu, trusi u.c.), mēģinās uzminēt, kuram dzīvniekam tā pieder.

Maksa: 1,50 € no personas

Ilgums: 1,5h