Rosinām uz vēsturi palūkoties no cita skatpunkta. Ieraudzīt, ka vēsturi veido cilvēki, kuru alkas pēc brīvības pārvar visus šķēršļus un kuru drosme ir palīdzējusi veidot brīvu valstu pamatus.

13. novembrī plkst. 14.00 aicinām uz īpašu seansu skolotājus un skolēnus.  Seanss paredzēts no plkst. 14.00 līdz 16.00, un dalība skolēniem ir bez maksas. 

Savukārt 14. novembrī plkst. 14.00 uz Baltijas īsfilmu seansu aicināts ikviens interesents ar muzeja ieejas biļeti.

Filmu programma:

Baltie meli / White lies / Valge Vale (EST)

Rež. Katariina Aule

Ilgums: 20 min

2022.gads

Marija, jauna studente, jūtas apdraudēta staļiniskā režīma dēļ un nolemj slepus aizbēgt uz Zviedriju, taču tā vietā tiek nopratināta. Viņa atklāj, ka arī nežēlīgos laikos ir sastopami laipni un līdzjūtīgi cilvēki.

Putenis / Blizzard / Purga (LT)

Rež. Antanas Skučas, Gintarė Valevičiūtė-Brazauskienė

Ilgums: 13 min

2023.gads

1942.gada ziema. Aiz polārā loka, neapdzīvotajā Trofimovskas salā Laptevu jūrā, izsūtītie cīnās par izdzīvošanu. Šo vietu padomju vara bija izvēlējusies, lai deportētu milzīgu skaitu iedzīvotāju no okupētajām Baltijas valstīm, Somijas, Ukrainas un citām teritorijām.

Ožkabaliai ozolu birzs / Oaks of Ožkabaliai / OŽKABALIŲ ĄŽUOLYNAS (LT) 

Rež. Audrius Antanavičius, Rimantas Oičenka

Ilgums: 19 min

2024. gads

Iedvesmojoties no Sąjūdis kustības gara un centieniem pēc neatkarības, tūkstošiem cilvēku no visas Lietuvas ieradās, lai piedalītos stādīšanā, līdzi nesot ozolu stādus. Mūsdienās šī ozolu birzs ir kļuvusi par Lietuvas tautas cīņas par brīvību simbolu.

Pārgājiens ’44 / The hike ’44 (LV)

Rež. Lauris Ābele, Mārcis Ābele

Ilgums: 26 min

2019. gads

Filmas galvenā varone Melita Ābele 89 gadu vecumā vēlreiz izceļo savu 1944. gada bēgļu gaitu ceļu, kad 14 gadu vecumā, ziemā nācās pamest dzimtās mājas. Tas būs ceļojums caur neseno un šodienas Latviju, līdz notikumu virkne Melitu aizved pie tā, ko viņa vēlējās realizēt 75 gadus.

Projekts tiek organizēts sadarbībā ar Baltic Film, Media and Arts School, Tritone Studio un Lithuanian Shorts.

Kad: 13. un 14. novembrī

Kur: ekspozīcija “Brīvības ceļš”, Brīvības ielā 2

Lūgums skolotājiem ( par 13. novembra skolēnu seansu ) iepriekš pieteikt dalību, rakstot laura.tuca@ogresnovads.lv vai liena.subatina@ogresnovads.lv

Izstādes atklāšana: 25. novembrī plkst. 15.00

Brīvības ielā 2, ekspozīcijā “Brīvības ceļš” Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā robeža no salīdzinoši nemanāmas administratīvas līnijas kļuvusi par pastāvīgi apsargātu un nocietinātu telpu, kur ainavā parādījušies žogi, novērošanas torņi, patruļceļi un citas drošības infrastruktūras būves. Vienlaikus būtiski samazinājušies pārrobežu kontakti, kas ilgstoši bija daļa no vietējo kopienu ikdienas, savukārt pierobeža arvien biežāk tiek uztverta kā Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža.

Vizuāli dokumentējot Latvijas austrumu pierobežu, fotogrāfs Reinis Hofmanis pēta robežu kā mainīgu telpu, kas ne tikai pārveido ierasto ainavu, bet ietekmē cilvēku ikdienu, vidi un piederības sajūtu.

Projekta centrā ir vizuāls pētījums par robežas materializēšanos ainavā. Tas atklāj, kā ģeopolitiskā spriedze un drošības politika pakāpeniski pārvērš abstraktu robežas jēdzienu fiziskā realitātē, kas ieņem arvien redzamāku vietu apkārtējā vidē. Pierobežas teritorija ir daudzslāņaina zona — no vienas puses, redzamā fiziskā ainava ar žogu un militāro infrastruktūru, no otras — nemateriālais slānis ar cilvēku stāstiem un atmiņām, kas šķērso fiziskās robežas, kā arī nākotnes dimensija, kurā robeža tiek uzturēta kā potenciālu apdraudējumu pārvaldīšanas un gatavības infrastruktūra. Darbs fokusējas uz ainavas izmaiņām, militāro un civilo infrastruktūru, kā arī cilvēku klātbūtnes pēdām, atklājot, kā globāli politiski procesi iemiesojas konkrētā teritorijā un vizuālās detaļās.

Satiktie cilvēki stāsta par dzimtajām vietām, kas vēsturisku notikumu rezultātā nonākušas citās valstīs, par ģimenes mājām, kuras šodien atrodas aiz robežžogiem, un par ikdienu teritorijās, kur robeža ir kļuvusi par pastāvīgu klātbūtni. Reinis Hofmanis (1985) ir mākslinieks un fotogrāfs. Studējis fotogrāfiju Lietišķo zinātņu un mākslas univeristātē Hannoverē, Vācijā, un ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas vizuālās komunikācijas nodaļā.Reiņa darbus raksturo sociālantropoloģisks skatījums, kas izpaužas interesē tipoloģizēt dažādas sabiedrības grupas, to uzvedības modeļus un radīto vai ietekmēto vidi. Ieguvis galveno balvu Archifoto 2012. un 2013. gadā, saņēmis 2. vietu Sony World Photography Awards arhitektūras kategorijā 2013. gadā. 2014. gadā ieguvis Fujifilm GFX Challenge Global Grant Award. Viņa darbi ir publicēti tādos izdevumos kā The New York Times, Financial Times, Der Spiegel, Bloomberg, Le Monde, Esquire, Bloomberg, The Globe and Mail, The British Journal of Photography. 

Izstādi sadarbībā ar Ogres Vēstures un mākslas muzeju organizē Biedrība ISSP, kas jau 20 gadus darbojas laikmetīgās fotogrāfijas jomā, veidojot aktīvu fotogrāfijas vidi Latvijā, izglītojot jauno Latvijas fotogrāfijas autoru paaudzi un veicinot starptautisku apmaiņu. Izstādes kuratore: Iveta Gabaliņa.

Šī ir unikāla iespēja klātienē apskatīt augstākās šķiras Lāčplēša Kara ordeņus ne tikai Rīgā, bet arī Ogrē.

Savukārt 14. novembrī plkst. 14.00 uz Baltijas īsfilmu seansu aicināts ikviens interesents ar muzeja ieejas biļeti.

Programmas laikā dalībnieki pēta telpu, formu, materiālu, mērogu, pozitīvo un negatīvo telpu, kā arī cilvēka un vides mijiedarbību. Programma rosina ne tikai iepazīt mākslu, bet arī pašiem kļūt par tās interpretētājiem un radītājiem.

Programmas norise:

• Iepazīšanās ar tēlniecību un Baltijas laikmetīgās telpiskās mākslas izstādi “Izelpa. Telpa”.

• Multisensorais uzdevums “Izelpa. Telpa” – muzeja telpas izzināšana ar dažādu maņu palīdzību.

• Kopīgas telpiskas kompozīcijas veidošana, attīstot radošumu, telpisko domāšanu un sadarbības prasmes.

• Praktiska darbošanās ar ģipsi – iepazīšanās ar ģipša liešanas tehniku un formveides principiem.

Programma pielāgota dažādiem vecumposmiem un paredzēta 1.–12. klašu skolēniem un pieaugušo grupām (10–30 dalībnieki).

Norises laiks: 15.10.2026.–09.01.2027.
Norises vieta: Ogres Vēstures un mākslas muzejs, Brīvības iela 36.

Maksa par nodarbību: 1,50 EUR/pers.

Pieteikšanās: 

Liena Subatiņa-Brazeviča, muzejpedagogs
T. 20217889
liena.subatina@ogresnovads.lv

Starptautiskā izstāde “Izelpa. Telpa” ir pulsējoša vide, kurā vienkopus satiekas, pārklājas un murd pieredzes un kultūras stāsti. Tas ir kā dažādu balsu un mediju krustpunktu saiets, kurā katrs mākslinieks dalās ar savu unikālo naratīvu: no Īslandes ainavas skarbajām vibrācijām, novada pilskalnu pieredzēm un vēsturiskas koka arhitektūras atmiņām līdz intīmai dzimtas arheoloģijai un spēcīgiem sociālpolitiskiem manifestiem.

Izstādes koncepcijas pamats balstās tādās tēmās kā saruna, empātija, telpa un laiks, īpašu uzsvaru liekot uz materialitāti un telpisko domāšanu. Koks, metāls, porcelāns un skaņa zaudē savu statisko lomu — tie runā savstarpēji un atsevišķi ar telpu un tās arhitektūru. Tas ir apzināts, iespējams, pat nedaudz naivs aicinājums pārdomāt laikmetīgās mākslas funkciju un tās meklējumus šodienas turbulenti satraucošajā pasaulē. Vienlaikus, izstāde darbojas kā atgādinājums par mazu bērnu sapņiem — laiku, kad mūsu uztvere bija tīra no aizspriedumiem un mēs ticējām, ka lietām piemīt dvēsele, ka debesis māk runāt un ka visneparastākās pasaules var uzbūvēt no jebkura pagalmā atrasta nieka.

Ekspozīcija piedāvā mākslinieku kopēju, smeldzīgu un reizēm neparedzamu refleksiju par neaizsargātību un dziedēšanos, par redzēšanu un glābšanos, par nepārtrauktu klātbūtni sevī un telpā, kurā esam.

Izstādes mērķis ir nodrošināt tiešu, dzīvīgu un nepastarpinātu telpu laikmetīgās mākslas meklējumiem un problēmu atspoguļojumiem ārpus lielajiem centriem. Esiet, elpojiet un ļaujaties telpai!

Izstādes autori: Aigars Bikše, Xiyao Chen & Julija Pociūtė, Daina Pupkevičiūtė, Rokas Dovydenas, Rimantas Milkintas, Kristine Mifsud, Oto Holgers Ozoliņš, Pauls Pudžs, Mykolas Sauka, Augustas Serapinas, Dārta Sidere, Elza Sīle, Skuja Braden.

Izstādes kurators: Māris Grosbahs

Telpa: Oto Holgers Ozoliņš, Māris Grosbahs
Vizuālā identitāte: Anitra Eglīte – Poikāne
Komunikācijas: Laura Tuča
Tehniskais atbalsts: Guntars Andersons, Nils Miķelsons

Foto: Oksana Okmi Mizgajeva

Izstādē skatāmi portreti, kuru stāsti sniedzas no personiskām atmiņām līdz kultūras vēsturei. To vidū ir šahists Mihails Tāls, mākslinieka sieva – tēlniece Lūcija Kleina, teātra aktieris Uldis Vazdiks un citi mākslinieka dzīvē nozīmīgi cilvēki, tostarp arī ar Ogri un tās apkārtni saistītas personības.
Juris Ģērmanis ir viena no savas paaudzes spilgtākajām personībām Latvijas glezniecībā. Izstādēs viņš piedalās kopš 1967. gada, bijis pedagogs un aktīvi darbojies Latvijas Mākslinieku savienībā. Arī 85 gadu vecumā mākslinieks turpina gleznot.

• uzzinās, kas ir eļļas krāsas;
• mācīsies atpazīt pastozās glezniecības izteiksmes līdzekļus,;
• gūs ieskatu eļļas krāsu izgudrošanas un pastozās eļļas glezniecības vēsturē.

Nodarbības radoši praktiskajā daļā dalībnieki uzzinās, kas ir pigmenti, kā top eļļas krāsa  un praktiski iemēģinās roku to pagatavošanā un gleznošanā ar tām, atainojot kāda priekšmeta stāstu.

Programmas mērķis ir:

•  iepazīstināt dalībniekus ar Dārtas Madaras Cielavas daiļradi un izstādes tematiku, veidot izpratni par publisko un personisko telpu mākslā;
• veicināt izpratni par pastozo eļļas glezniecību;
• rosināt dalībniekus reflektēt par savu ikdienu un personisko pieredzi, izmantojot glezniecību kā vizuālās izteiksmes līdzekli;
• iepazīstināt dalībniekus ar pašu gatavotu eļļas krāsu tapšanas procesu.

Ilgums: 1 – 1,5 h atkarībā no vecumposma

Maksa: 1.50 EUR / pers.

Stāstījums un aktivitātes pielāgotas atbilstoši vecumposmam.

Mērķauditorija: 1.-4. klašu skolēni un 5.-12. klašu skolēni

Pieteikšanās: liena.subatina@ogresnovads.lv |20217889

Mērķauditorija: 3.—12. klase

Radošā darbnīca sniedz ieskatu muzeja ekspozīcijas sadaļā par pilsētas vasarnīcām, to arhitektūru, īpašajām iezīmēm un Ogres kā kūrortpilsētas nozīmi pirsmkara Latvijā. Ogres ēkas saistītas ar ievērojamiem Latvijas arhitektiem: jūgendstila meistaru Konstantīnu Pēkšēnu, spilgto funkcionālisma pārstāvi Teodoru Hermanovski, daudzu Ogres vasarnīcu autoru Vladimiru Šervinski. Esiet gatavi izdzīvot aizraujošu un radošu pieredzi, piedaloties kartona māju izgatavošanas  darbnīcā Ogres vēsturiskā arhitektūra! Šī darbnīca ļaus iepazīties ar kartona māju locīšanas mākslu, Ogres seno arhitektūru,  jūs gūsiet radošu un izglītojošu pieredzi, kas piemērota gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Programma pieejama visu gadu
Darbnīcas ilgums: 1,5 h
Maksa par nodarbību: 1,50 EUR/pers.

Muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā vizuāli spilgti un, izmantojot arī digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas – projekcijas, skaņu dušas, interaktīvu karti, video un audio materiālus, stāstīts par Ogres pilsētu daudzu gadsimtu laikā.

Muzejpedagoga pavadībā skolēni ekspozīcijā iepazīstas ar savas pilsētas vēsturi — uzzina stāstus par pirmajiem tās iemītniekiem Ķentes pilskalnā.

Interaktīvā karte ar diodēm ļauj labāk izprast Ogres agrāko teritoriālo iedalījumu. Skaņu dušas ar zobenu šķindoņu vai šajamieroču zalvēm ieved viduslaiku vai 1. Pasaules kara noskaņā.

Nodarbības laikā skolēni iepazīstas ar stāstiem par slavenā Ogres gaisa un peldu kūrorta atpūtniekiem, kā arī ievērojamā padomju laiku uzņēmuma Ogres trikotāžas kombināta veiksmēm un neveiksmēm.

Pēc sarunas ar muzejpedagogu skolēni darbojas komandās, apskatot, pētot un izzinot muzeja vēsturiskos eksponātus, atrodot to iederību attiecīgajā vēstures laikaposmā ekspozīcijā. Darbošanās ietver arī radošo darba lapu modelēšanu, kas aizraus ikvienu.

Nodarbības ieguvums: dalībnieki iegūst zināšanas par Ogres vēsturi, nostiprina prasmi strādāt komandā, respektējot un uzklausot citu viedokli; kolektīva saliedēšanas veicināšana. Nodarbības beigās tiek apkopoti rezultāti un uzvarētāji saņem balvas – muzeja suvenīrus.

Programma pieejama visu mācību gadu.

Maksa par nodarbību: 1,50 EUR/pers.

Nodarbība rosinās izpratni par cilvēku drosmi, izvēlēm un rīcību dažādos vēstures posmos, aktualizējot personību stāstus, likteņus un notikumus, kas kļuvuši par būtisku Latvijas identitātes daļu.

Interaktīva stāstījuma un ekspozīcijas izzināšanas laikā dalībnieki koncentrētā veidā iepazīs četras nozīmīgas tēmas, kuras vieno cilvēkus neatlaidīgā tieksmē pēc brīvības:

– Pirmais pasaules karš, Latvijas valsts dibināšana un Brīvības cīņas;

– Otrais pasaules karš, Latvijas okupācija un represijas;

– Nacionālo partizānu cīņas un pretošanās kustības;

– Atmoda un Latvijas neatkarības atjaunošana.

Nodarbības radoši praktiskajā daļā skolēni darbosies ar mapēs iekļautiem uzdevumiem, apdomās jautājumus, pievērsīsies vārdu spēkam, meklēs zemtekstus, nozīmi, identitātes izpausmes, un to ietekmes lielumu. Iepazīs pretošanās taktikas un līderus. Spēlēs lomu spēles iejūtoties tā laika cilvēku situācijās, kad jāizdara nozīmīga izvēle un jāapzinās rīcības sekas. Noslēgumā diskutēs par uzzināto un domās par brīvības nozīmi.

Maksa par nodarbību: 1,50 EUR/pers.

Ilgums: 2 h

Pieteikšanās: uldis.veliks@ogresnovads.lv

📍Brīvības iela 2, Ogre

Programmu izstrādāja muzejpedagoģisko programmu metodiķe Ieva Laube sadarbībā ar Ogres Vēstures un mākslas muzeju.

Muzejpedagoģiskās nodarbības ir iekļautas Kultūrizglītības programmā “Latvijas skolas soma”.