Ogres Vēstures un mākslas muzejs

“MĀKSLA KUSTĪBĀ – VASARA OGRĒ” RADOŠĀS DARBNĪCAS BĒRNIEM UN JAUNIEŠIEM

Laura Tuča — Thu, 04 Jun 2026 11:56:03 +0000

8. jūlijā plkst. 11.00 sāksies aktivitāšu cikls, kas sastāv no septiņām daudzveidīgām mākslas darbnīcām, kuras vadīs seši dažādu jomu mākslinieki sadarbībā ar muzejpedagoģi Lienu Subatiņu–Brazeviču.

Programma veidota kā iedvesmojoša un izzinoša pieredze, kurā dalībniekiem ir iespēja ne tikai radoši darboties, bet arī iepazīt dažādas mākslas formas, uzdot jautājumus profesionāliem māksliniekiem un iepazīties ar viņu darba ikdienu, radošo ceļu un profesijas specifiku. Radošās darbnīcas:

8.07. | Liena Subatiņa–Brazeviča “Uzvelc savu kreklu” – batikošanas darbnīca “Tie-dye” tehnikā.

15.07. | Laura Ikauniece “Kad vārdi un attēli kļūst par stāstu” – radošās rakstīšanas meistarklase.

22.07. | Māra Gaņģe “Pazaudēto lietu muzejs” – performatīva un pētnieciska mākslas nodarbība.

29.07. | Oto Holgers Ozoliņš “Formveides darbnīca” – tēlniecības formu veidošanas un liešanas pamatu apguve.

05.08. | Dārta Madara Cielava “Pastozā eļļas glezniecība” – eļļas glezniecības tehnikas apguve.

12.08. | Ilze Krastiņa “Izzīmē vasaru” – lielformāta ziedu un augu glezniecība ar akrila krāsām.

19.08. | Auce Biele “Šļakatu studija emociju gleznošana abstrakcijā” – abstraktās glezniecības nodarbība.

Pieteikšanās, zvanot pa tālruni 20217889 vai rakstot uz liena.subatina@ogresnovads.lv

Ieejas maksa: 3 EUR

Lūgums norādīt dalībnieka vārdu, vecāku kontakttālruni un atbildīgo personu.

Latviešu batikas meistari – Ārijas Skudras laikabiedri

Laura Tuča — Fri, 29 May 2026 07:22:51 +0000

13. jūnijā plkst. 13.00 aicinām uz īpašu lekciju izstādes “Cepuru karaliene un viņas batikas” ietvaros.

Meklējot jaunas iespējas radošās izpausmēs, Latvijā batikas tehnika 20.gs. 60.-80. gados piedzīvoja popularitāti un pielietojumu gan profesionāli, gan pašdarbības mākslinieku vidū. Tehnikas pievilcība slēpjas tās plašajās un daudzveidīgajās dekoratīvajās iespējās, pielietojot karsto, auksto vai brīvā gleznojuma tehniku vai to dažādus apvienojumus.

Par to liecina arī Rūdolfa Heimrāta, Ritas Blumbergas, Pētera Sidara, Diānas Dimzas Dimmes u.c. mākslinieku īslaicīga, tomēr mākslinieciski spoža pievēršanās šai tehnikai. Savukārt, Ērika Iltnere, Georgs Barkāns, Arnis Pumpurs, Jevģēnija Knāviņa un Vitolds Kucins bija mākslinieki, kuriem batika bija vienīgā jeb arī viena no galvenajām tehnikām viņu daiļradē.

Lekcijā tiks sniegts neliels ieskats minēto Ārijas Skudras laikabiedru darbībā, raksturojot viņu tematisko, stilistisko un tehnisko paņēmienu daudzveidību.

Lekciju vadīs izstādes kuratore un mākslas zinātniece Mg. Art. Irēna Bužinska, kura šogad saņēmusi Latvijas Mākslas gada balvu mūža ieguldījumā. Viņas profesionālo darbību raksturo nerimtīga interese par mākslas vēstures parādībām, kas politisko apstākļu vai laika gaitā mainīgās gaumes dēļ ir bijušas piemirstas vai nesaprastas, un spēja šo interesi rosināt arī citos. Viņas pētnieciskais skatiens vienmēr bijis vērsts uz māksliniekiem, kuru savdabība kontrastē ar sava laika estētiskajām normām vai pārkāpj ierastās formu robežas.

Lekcija notiks Ogres Vēstures un mākslas muzeja ēkā Brīvības ielā 36. Pasākums var tikt filmēts un fotogrāfēts.

Ieeja pasākumā bez maksas.

Mārītes Tabitas Kļaviņas grāmatas “Vecais ozols” atvēršanas pasākums

Laura Tuča — Fri, 29 May 2026 07:06:11 +0000

11. jūnijā plkst. 17.00 ekspozīcijas “Brīvības ceļš” otrajā stāvā notiks Mārītes Tabitas Kalniņas grāmatas “Vecais ozols” atklāšanas svētki. Grāmata ir adresēta jauniešu auditorijai un vēsta par partizāna stāstu, kas balstīts uz patiesiem notikumiem. Atklāšanas svētkos varēsiet piedalīties erudīcijas spēlē un cienāties ar galvenā varoņa Donāta iecienīto gardumu – medus rausi. Būs iespējams iegādāties grāmatu un saņemt autogrāfu.

ĢIMENES DIENA OGRES MUZEJĀ

Laura Tuča — Tue, 26 May 2026 13:17:31 +0000

ĢIMENES DIENAS PASĀKUMS

6.jūnijs | 12.00-1600

Ģimenes dienā aicinām uz sirsnīgu un radošu kopā būšanas pasākumu! Jūs varēsiet apgūt vienkāršas cepuru locīšanas tehnikas un rotāt tās ar dažādiem materiāliem.

Notiks arī īpaša akcija “No sirds uz sirdi. No ģimenes uz ģimeni”.

Atstāj savas ģimenes domas un vēlējumus mazā vēstulītē, kā nelielu nospiedumu pasaulē, uzticot tos kādai nezināmai, bet tikpat svarīgai ģimenei. Un, paņemot līdzi citu rakstīto, ļauj sev sajust, cik cieši mēs visi esam saistīti — caur labiem vārdiem, cerībām un klusām rūpēm vienam par otru.

CETURKŠŅA PRIEKŠMETS

Laura Tuča — Wed, 13 May 2026 07:59:22 +0000

CETURKŠŅA PRIEKŠMETS

Komunistu kriminālkomēdija Ogrē 1940. gada jūlijā

“J. Gucevičs 1940. gada jūlijā Rīgā nopirka divus dzīvsudraba termometrus, bet J. Nemo Ogres stacijas bufetē iegādājās ābolkūkas. Vienā no tām tika ieliets sasistā termometra saturs. “Uzlaboto” kūku J. Nemo iebaroja V. Jupatinam Ogres tautas namā, pēc svinīga mītiņa par godu okupācijas armijas karaspēka komandieru vizītei.
J. Gucevičs nezināja, ka iekšķīgi lietotam dzīvsudrabam nav letālu seku. V. Jupatinam nodarītais kaitējums aprobežojās ar pamatīgām vēdergraizēm un stenēšanu, guļot uz kušetes savā kabinetā.”

Visu stāstu varat izlasīt ekspozīcijā “Brīvības ceļš” līdz jūlija vidum.

Fotogrāfija. Saeimas vēlēšanu organizatori Ķeguma estrādē. 1940. OVMM krājums

Dārtas Madaras Cielavas personālizstāde “PIEDERĪBAS”

Laura Tuča — Tue, 14 Apr 2026 11:16:30 +0000

2025. gada 16. maijā Ogres Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta konkursa izstāde “Ogres novada mākslinieki”.

Izstādes “Ogres novada mākslinieki” laureāte kļuva Dārta Madara Cielava ar darbu “Opis nezin manu vārdu”. Konkursa galvenās balvas ieguvēja saņēma iespēju rīkot personālizstādi 2026. gadā muzeja Lielajā zālē.

Par savu topošo izstādi māksliniece saka:

“Ikdienas ritms atstāj savas pēdas vidē mums apkārt. Objektu nozīme dzīvē vairs nav tikai praktiska. Telpa nav tikai telpa. Tajā objekts kļūst par cilvēciskas piesaistes atskaites punktu. Tas stāsta par tā lietotāju un glabātāju, par paradumiem, par sociālekonomisko stāvokli. Ikdienas piedzīvojumi un pārdzīvojumi atstāj savu nospiedumu vidē, ko uzturam sev apkārt. Tā ir dienasgrāmata, kas sevī glabā vārdos neizteikto. Es esmu antropoloģe. Es esmu detektīvs. Es sevi pazīstu citādāk. Varbūt pareizi būtu teikt mazāk kā tie, kas deducē, pēta, novēro. Jūs skatāties uz mani kā būrī ieslēgtu putnu caur ekrāniem, gleznām un skaļi pateiktām tēzēm brīžos, kad nespēlēju līdzi savas personas iestudētajai lugai.

Es esmu studente, man ir skola, darbs un mājas. Un mājās es arī strādāju, gleznoju, rakstu, sūtu nebeidzamas e-pastu rindas. Rutīna rodas no komforta un sīku problēmu, prieku savienojuma.

Mani ietekmē dārga apkure īres namā, mani ietekmē stulbi, nepārdomāti izteicieni, ko izsaka cilvēki, kuru uzvestajām lugām esam pakļauti mēs visi. Mana gulta ir mana drošība, tā ir kā koordinātplaknes sākumpunkts. Es neesmu neaizskarama, es esmu pašas būvētā būrī. No tā izkāpjot, sākas jauns cēliens.”

Savos darbos autore katru objektu uztver kā rakstzīmi vai vārdu. Nekas nav nejaušs. Kompozīcijas veidojas dabiski, autore tām piešķir kontekstu, meklē korelācijas starp fizisko un tā emocionālo pamatojumu. Visam nav atbildes, to ir svarīgi pieņemt.

Izstādē tiks meklēta robeža starp personisko un publisko. Gleznas kļūst par vietu, kur saduras klusums un informācijas pārbagātība, atklājot, cik nosacīta un mainīga ir mūsu izpratne par privāto telpu mūsdienās. Darbu kopums veido refleksiju par sabiedrības struktūru, mūsu pielāgošanās mehānismiem, kolektīvo un individuālo spriedzi. Radot savdabīgu laikmeta dokumentāciju.

Gleznojumā savstarpēji mijas pastozi triepieni un spilgtas krāsas, kas pretnostatīti kailām lina audekla daļām, ļaujot detaļām pārpildītajam darbam elpot. Neuzgleznotais paliek ēnā, tā esamībai netiek piešķirts papildus svarīgums un tā netiek noniecināta, tās eksistence kopējā kontekstā ir balansa ass – svarīga, bet aizmirsta.

Lai gan pēc izglītības māksliniece ir glezotāja, darbos un kolekcijās nereti iespraucas netradicionālāki mediji. Mākslinieces praksē materialitātei ir liela nozīme, katrai tehnikas izvēlei un materiālam ir pamatojums. Glezniecība pāraug ideoloģiskā praksē, tā kļūst par valodu necenšoties sevi strikti ierobežot medijā vai ierastā veidolā.

Ogres Vēstures un mākslas muzejā izstāde būs pieejama no 3. jūlija.

No kurienes atlidoja sikspārnis?

Laura Tuča — Fri, 10 Apr 2026 08:42:29 +0000

Muzeja detektīv, atsaucies!

Vai vari palīdzēt atklāt šī priekšmeta stāstu? Kas tas ir? No kurienes tas nāk?

Mēs meklējam atbildes kopā ar jums — varbūt tieši Tev ir kāda ideja vai atmiņa par to!

Sūti mums ziņu: ogresmuzejs@ogresnovads.lv; muzejsogre@gmail.com

Izstāde “Starp divām okupācijām”

Laura Tuča — Mon, 09 Mar 2026 10:21:59 +0000

Izstāde “Starp divām okupācijām” vēsta par notikumiem Ogres novadā laikā no 1941. gada 22. jūnija līdz 6. jūlijam. Tas bija laiks, kad Latvijas teritoriju atstāja komunistiskās okupācijas režīma karaspēks un amatpersonas, bet nacistu okupācijas posms vēl nebija sācies.
Tas bija sarežģīts un haotisks laiks, kuru raksturo neziņa, laupīšanas, bojāeja kara darbības apstākļos un civiliedzīvotāju slepkavības. Bet vienlaikus tas bija arī pārdrošu un brīžiem izmisīgu cerību brīdis, kurā daudzi Latvijas iedzīvotāji ar ieročiem rokās centās padzīt komunistu okupācijas režīmu no savas zemes, būdami pārliecināti, ka ļaunākais jau ir aiz muguras.”

Izstādes autore: Inese Dreimane
Telpiskais iekārtojums: Rolands Vēgners
Grafiskais dizains: Estere Vītola (Ogres tehnikums)

Skaņas dizains: Krista Dintere

Izstādes atklāšana: 17. aprīlī plkst. 15.00.

Attēlos:
1. Laikrakstā 1941. gadā publicētie sludinājumi par Jumpravas pagasta izpildkomitejas darbinieku veiktajām laupīšanām bēgšanas laikā.
2. Laikrakstā 1941. gadā publicēts piespiedu kārtā aizvesta šofera meklēšanas sludinājums.
3. Jumpravas pagasta partizāns Kārlis Balodis (1911–?). Arestēts 1949. gada 30. aprīlī. LPSR Iekšlietu ministrijas (MVD) karaspēka kara tribunāls 1949. gada 18. jūlijā piesprieda 25 gadus ieslodzījumā un 5 gadus nometinājumā. Bija ieslodzījumā Krasnojarskas novadā. Atbrīvots 1955. gada 11. jūnijā.
4. Pēteris Zelkāns–Kūkseliņš (1896–1941). Dzīvoja Rīgā. Izsēdināts no vilciena Ogres stacijā un nošauts 1941. gada 24. jūnijā uz aizdomu pamata par mēģinājumu vilcienā piesavināties sarkanās armijas virsnieka pistoli.

Ārijas Skudras darbu izstāde “Cepuru karaliene un viņas batikas”

Ogres Vēstures un mākslas muzejs — Mon, 24 Nov 2025 16:10:50 +0000

13. martā Ogres Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta mākslinieces un modes dizaineres Ārijas Skudras personālizstāde “Cepuru karaliene un viņas batikas”. Izstāde parāda viņas spilgta radošā mūža devumu – no filca cepuru dizaina līdz batikām.

Ārija Skudra (dz. 1942. gada 3. martā Ciemupē) ir viena no nozīmīgākajām Latvijas modes – cepuru dizainerēm. No 1970. līdz 1994. gadam viņa strādāja Rīgas cepuru un filca izstrādājumu fabrikā “Rīgas Filcs”, kur radīja sieviešu, vīriešu un bērnu galvassegu etalonus ieviešanai masveida ražošanā. Šie darbi kļuva par labas gaumes un kvalitātes paraugu; regulāri tika demonstrēti Rīgas, Minskas un citu PSRS Modeļu namu skatēs Latvijā un ārzemēs.

“Bez filca cepures nevar būt eleganta sieviete!” – šī pārliecība raksturoja sava laikmeta estētiku un profesionālo pieeju. Cepures tika izgatavotas no augstvērtīga filca – kazu, aitu, merino, trušu un zaķu vilnas, ar minimālu ķīmisko šķiedru piejaukumu. Modes tendences mainījās un tām sekoja arī dizainere, kas ilgstoši strādājot “Rīgas filcs” ir radījusi vairākus simtus etalonu. Viņas cepures ir dažādas formas, sākot no 20. gs. 60. gadu populārajām kanotjē, beretēm un platmalēm līdz 20. gs. 80. gados iemīļotajām kompaktajām, galvai cieši pieguļošajām cepurītēm ar izsmalcinātām detaļām. Mākslinieces radītās galvassegas tika daudzkārt izmantotas modes skatēs, pēc to ieviešanas ražošanā tās pirka un valkāja daudzi, tomēr tolaik masveida produkcijas autoru, arī viņas vārdu uz izstrādājumu preču zīmēm nenorādīja. Līdz ar to izstāde “Cepuru karaliene un viņas batikas” ir apzināts solis iekļaut Ārijas Skudras vārdu Latvijas 20. gadsimta otrās puses modes dizaina vēsturē.

Māksliniece ir ieguvusi mākslas izglītību J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā. Iegūt augstāko izglītību Ārijai Skudrai neizdevās. Tomēr visu mūžu paralēli darbam cepuru fabrikā viņa nodarbojās ar glezniecību. 1966. gada viņa sāka apmeklēt Tramvaju un trolejbusu pārvaldes Kultūras nama Glezniecības studiju un regulāri piedalījās mākslinieku amatieru organizētajās izstādēs ar ainavām, klusām dabām, portretiem, figurālām kompozīcijām eļļas tehnikā. Pēc studijas vadītāja, mākslinieka Nikolaja Petraškevica ieteikuma Ārija Skudra apguva batikas tehniku, attīstot savu individuālu rokrakstu. Batikās, kas tapuši sākot no 20. gs. 70. gadiem līdz 21. gs. sākumam, vispārliecinošāk atklājas mākslinieces spēja radīt vispārinātas figurālas kompozīcijas un dabas motīvus ar izteikti dekoratīvu raksturu, virtuozu līniju ritmu.

Ārija Skudra ir Latvijas Dizaineru savienības biedre kopš 1990. gada.
Izstādē tiek eksponētas cepures no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma, batikas no mākslinieces kolekcijas, kā arī žurnāla “Rīgas Modes” attēlu kopijas no Latvijas Nacionālās bibliotēkas.

Izstādes kuratore: Mg. Art Irēna Bužinska

Izstādes scenogrāfe: Ineta Sipunova

Ekskursijas

Ogres Vēstures un mākslas muzejs — Thu, 06 Nov 2025 09:05:54 +0000

Ekskursijas gida pavadībā ir gan interesants, gan arī izglītojošs veids, kā iepazīt Latvijas vēsturi, mākslu un kultūru. Tās veicina izpratni par svarīgiem vēstures notikumiem, attīsta kritisko domāšanu un rosina iztēli caur autentisku muzeja pieredzi.

Ogres Vēstures un mākslas muzejs piedāvā muzeja speciālistu vadītas ekskursijas gan OVMM ēkā Brīvības ielā 36, gan Brīvības ielā 2. Brīvības ielā 36 gida pavadībā var iepazīt aktuālās vēstures un mākslas izstādes. Savukārt Brīvības 2 piedāvājam ekskursiju ekspozīcijā “Brīvības ceļš” un ekskursiju “Mēs vai viņi” muzeja 3. stāvā (ieeja no desmit gadu vecuma).

MUZEJS PIEDĀVĀ TEMATISKĀS EKSKURSIJAS

Ekskursija pastāvīgajā ekspozīcijā “Pietura Ogre”

Pirmsākumi savulaik populārajam Ogres kūrortam meklējami 1861. gadā, kad atklāta Rīgas—Dinaburgas dzelzceļa līnija. XX gs. 30. gados, atgūstoties no Pirmā pasaules kara postījumiem, kūrorts piedzīvoja uzplaukumu. Tapa pazīstamu arhitektu (Vladimira Šervinska, Dāvida Zariņa, Teodora Hermanovska u.c.) projektētās ēkas, risinājās rosīga kultūras dzīve. Pilsēta un tās apkārtne kūrorta atpūtniekus vilināja ar gleznainajām ainavām un veselībai labvēlīgo vidi.

PIETEIKŠANĀS

Pieteikties ekskursijām var, zvanot pa tālruni 65022251 vai ierodoties klātienē Ogres Vēstures un mākslas muzejā Ogrē, Brīvības ielā 36.

Ekskursija muzeja pastāvīgajās ekspozīcijās un izstādēs.

Individuāli vai grupā līdz 30 pers.:
– 15 EUR (LV)*
+ 0,50 € ieejas biļete no personas
– 20 EUR (ENG)*
+ 0,50 € ieejas biļete no personas
– Ogres novada skolēnu grupām bez maksas