ZIEMAS PRIEKI OGRĒ
Sniega uzsnigšana ir liels iepriecinājums ziemas sporta veidu cienītājiem. Ogres Zilo kalnu slēpošanas trase un pakalni ziemā pulcē lielus un mazus, tāpēc piedāvājam nelielu ieskatu vēsturiskās ar slēpošanu saistītās norisēs un attēlos Ogrē. Slēpošana kā atpūta brīvā dabā Latvijā kļuva populāra 20. gs. 20.—30. gados, un presē tajā laikā to mēdza dēvēt arī par slēpēšanu. […]
Sniega uzsnigšana ir liels iepriecinājums ziemas sporta veidu cienītājiem. Ogres Zilo kalnu slēpošanas trase un pakalni ziemā pulcē lielus un mazus, tāpēc piedāvājam nelielu ieskatu vēsturiskās ar slēpošanu saistītās norisēs un attēlos Ogrē.
Slēpošana kā atpūta brīvā dabā Latvijā kļuva populāra 20. gs. 20.—30. gados, un presē tajā laikā to mēdza dēvēt arī par slēpēšanu.
“Dzimtene ziemā aicina ciemā” — tāds bija viens no reklāmas saukļiem, kas rosināja sabiedrību iepazīt Latviju. Dažādos laikrakstos bija gan tūrisma organizāciju aicinājumi uz labākajām slēpošanas vietām, gan pamācības par slēpošanas tehniku un arī slēpju iegādi. Vietas izvēles iespējas rīdziniekiem bija plašas, taču Ogres priekšrocība bija Rīgas tuvums un lētāka vilciena biļete, kā arī meža aizsegs vējainākā laikā. Tika organizēti speciāli slēpotāju vilcieni, ar kuriem nedēļas nogalēs Ogrē ieradās 600—800 slēpotāju. Iemīļotākās slēpošanas vietas Ogrē bija Zilie kalni, Sērķīškalni, Bāku un Ķentes kalna apkārtne.* Piedāvājumā bija arī garāki maršruti: Saulkalne—Ikšķile—Ogre un Ogre—Glāžšķūnis—Lielvārde.
Ogrē notika slēpotāju sacensības, ko rīkoja Rīgas slēpotāju klubs. Tajās piedalījās profesionāli sportisti un tika pārstāvēta ne tikai distanču slēpošana, bet arī biatlons, slaloms un lēkšana no tramplīna.
Tramplīnu Ogres Zilajos kalnos atklāja 1934. gada 7. janvārī. Pie lēktuves bija iekārtota tiesnešu un skatītāju tribīne un ērtas kāpnes. Arī Bāku kalnā šajā laikā bija neliela lēktuve, ko bija ierīkojuši pamatskolas skolēni. No lielā tramplīna varēja aizlēkt 25 metru tālumā, no mazā — 10 metrus tālu. Zilo kalnu tramplīna atrašanās vietā kādreiz bijis pilskalns. Ņemot vērā arheologu ieteikumus, pēc Otrā pasaules kara beigām to vairs šajā vietā neatjaunoja.
Jauno tramplīnu 20. gs. 50. gados uzcēla kalnā starp Tīnūžu un Zvaigžņu ielu. 1963. gada 17. februārī tramplīnu atklāja pie Ogres 1. vidusskolas, nogāzē uz Kalna alejas pusi.
Ogrē notika rajona ziemas sporta spēļu sacensības lēkšanā, un par labākā lēcēja godu sacentās rajona skolu audzēkņi. Tika izcīnīts arī Ogres tramplīna kauss ar Latvijas labāko lēcēju piedalīšanos. Tālākais Ogrē sasniegtais lēciens bija 23,5 m. Tomēr gan tramplīna sliktās kvalitātes dēļ, gan mēreno ziemu ar nelielo sniega daudzumu dēļ 20. gs. 70. gados to vairs neizmantoja. Tramplīnlēkšanas tradīcijas Ogrē atjaunoja treneris un tramplīnlēkšanas entuziasts Modris Krūze. 2007. gadā viņš savā privātīpašumā Kranciema ielā uzcēla 5, 10 un 15 metru tramplīnus. Tramplīnu mākslīgais segums nodrošina treniņus visu gadu. Nākotnē iecerēts izbūvēt vēl lielākus tramplīnus ar iespēju 50 metru lēcienam.
PĀRGĀJIENA “OGRES KANGARI” MARŠRUTS
Piedāvājam izstaigāt pārgājiena maršrutu labākai Ogres pilsētas kalnu iepazīšanai. Aplūkojiet fotoattēlu galeriju un iepazīstieties ar stāstu muzeja mājaslapā vai “Facebook” vietnē. Lūkojoties vēsturiskajos attēlos, varēsit salīdzināt, kā pilsēta laika gaitā mainījusies. Esam iezīmējuši maršrutu karšu pārlūkā "BalticMaps". “GPX” fails ērti lietojams LVM GEO mobilajā lietotnē. Kopējais kartē iezīmētais pārgājiena garums ir 14 kilometri (7 kilometri Pārogrē un 7 kilometri Ogres centrā un Jaunogrē). Pārgājiena maršruts vijas cauri gan pilsētas urbānajai daļai (ar asfalta, bruģa un grants segumu), gan zaļajai zonai (parku celiņiem un gājēju iestaigātām meža takām bez speciāla labiekārtojuma).
