2025. gada 10. oktobrī Ogres Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta izstāde “Krapes kapu stāstiņi: Krapes pagasta reliģiskie priekšstati pēc arheoloģiskā materiāla”. Izstādes pamatā bija Krapes apkārtnes kapavietu arheoloģiskie atradumi, kas aptver periodu no IV līdz XVII—XVIII gadsimtam. Šī bija unikāla iespēja iepazīt maz pētītu Krapes pagasta vēstures posmu, senos priekšstatus par dzīvi, nāvi un […]
2025. gada 10. oktobrī Ogres Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta izstāde “Krapes kapu stāstiņi: Krapes pagasta reliģiskie priekšstati pēc arheoloģiskā materiāla”. Izstādes pamatā bija Krapes apkārtnes kapavietu arheoloģiskie atradumi, kas aptver periodu no IV līdz XVII—XVIII gadsimtam. Šī bija unikāla iespēja iepazīt maz pētītu Krapes pagasta vēstures posmu, senos priekšstatus par dzīvi, nāvi un ticību.
Rietumeiropas katolicisma ienākšana bija pagrieziena punkts, taču, lai gan vietējās tautas tika nokristītas, kristietība kā reliģija iesakņojās lēni. Latvijā arheoloģiskie atradumi liecina, ka gadsimtu gaitā mūsdienu Latvijas teritorijā risinājies sinkrētisms — kristietības un jau pastāvošo reliģisko priekšstatu saplūšana. Krapes kapi, kas nebija saistīti ar baznīcu, atspoguļo tautā praktizētās tradīcijas, kur pagānisma elementi savijušies ar kristietības simboliem.
Ko mums stāsta kapu inventārs? Kā Krapes iedzīvotāji vērtēja nāvi? Uz šiem jautājumiem atbildes sniedza izstādes saturs un veidotāji.
Izstāde apmeklētājiem bija atvērta 10.01.2025.—04.01.2026.
Vēsturniece: Kristīne Zaķīte
Projekta vadītājs: Māris Grosbahs
Izstādes mākslinieks un scenogrāfs: Georgs Avetisjans
Tehniskā realizācija: Guntars Andersons, Nils Miķelsons