SANATORIJA RĪGAS IELĀ 14
Nesenā pagātnē pieredzējām, kā valstis visā pasaulē risina Covid-19 krīzi. Arī agrāk bijušas slimības, kas skārušas teju visu pasauli. Viena no šādām slimībām bija tuberkuloze, kuras izplatību saasināja pastiprināta cilvēku plūsma uz pilsētām, fabrikām, pēckara migrācijas procesi, kā arī novājināta imunitāte. Slimības ierobežošanai bija nepieciešama mērķtiecīga un organizēta rīcība. 1923. gadā, sekojot citu Rietumeiropas valstu […]
Nesenā pagātnē pieredzējām, kā valstis visā pasaulē risina Covid-19 krīzi. Arī agrāk bijušas slimības, kas skārušas teju visu pasauli. Viena no šādām slimībām bija tuberkuloze, kuras izplatību saasināja pastiprināta cilvēku plūsma uz pilsētām, fabrikām, pēckara migrācijas procesi, kā arī novājināta imunitāte. Slimības ierobežošanai bija nepieciešama mērķtiecīga un organizēta rīcība. 1923. gadā, sekojot citu Rietumeiropas valstu paraugam, arī Latvijā tika nodibināta Tuberkulozes apkarošanas biedrība. Tās mērķis bija veicināt iedzīvotāju veselību. Biedrība vāca ziedojumus, un kādreiz bija arī īpaša diena maija pirmajā svētdienā, kad uzsvēra tuberkulozes problēmu. To sauca par Baltās puķes dienu, kad labvēļi par ziedojumiem saņēma baltu papīra puķi.
Tuberkulozes ārstēšanas iespējas līdz 20. gs. 50. gadiem bija ierobežotas, tāpēc atveseļošanos veicināja ar uzturēšanos svaigā gaisā, atpūtu, pilnvērtīgu uzturu un fiziskiem vingrinājumiem. Sanatorijas šādu pakalpojumu varēja nodrošināt. To funkcija bija stiprināt pacientu aizsargspējas, un sanatorijas arī nedaudz ierobežoja slimības izplatību, sirdzējus vai riska grupas uz laiku nošķirot no līdzcilvēkiem. Par sanatorijām raksturīgo pieeju veselības veicināšanā liecināja to arhitektūrā iestrādātie elementi, piemēram, verandas, balkoni, paviljoni aeroterapijām (dziedniecībai svaigā gaisā) un sauļotavas. Valstiski raugoties, sanatoriju veidošana bija iespēja apliecināt sekošanu līdzi laikmeta idejām par ģimeņu atbalstīšanu krīzes situācijās. Interesanti, ka sanatoriju plānojumā iestrādāja arvien modernākas idejas par higiēnas principiem.
Aicinām iepazīties ar sanatorijas Rīgas ielā 14 vēsturiskajiem attēliem un īsu dosjē.
PĀRGĀJIENA “OGRES KANGARI” MARŠRUTS
Piedāvājam izstaigāt pārgājiena maršrutu labākai Ogres pilsētas kalnu iepazīšanai. Aplūkojiet fotoattēlu galeriju un iepazīstieties ar stāstu muzeja mājaslapā vai “Facebook” vietnē. Lūkojoties vēsturiskajos attēlos, varēsit salīdzināt, kā pilsēta laika gaitā mainījusies. Esam iezīmējuši maršrutu karšu pārlūkā "BalticMaps". “GPX” fails ērti lietojams LVM GEO mobilajā lietotnē. Kopējais kartē iezīmētais pārgājiena garums ir 14 kilometri (7 kilometri Pārogrē un 7 kilometri Ogres centrā un Jaunogrē). Pārgājiena maršruts vijas cauri gan pilsētas urbānajai daļai (ar asfalta, bruģa un grants segumu), gan zaļajai zonai (parku celiņiem un gājēju iestaigātām meža takām bez speciāla labiekārtojuma).
