OGRES BAZNĪCAS
Ziemassvētku laikā tradicionāli baznīcas piepilda sevišķi kupls ļaužu pulks. Dievnami pieplūst gan ar baznīcēniem svētku dievkalpojumos, gan ar kultūras dzīves baudītājiem, kas steidz apmeklēt Ziemassvētku koncertus. Uzmanības vērta ir arī baznīcu unikālā arhitektonika. Izteiksmīgie baznīcu torņu silueti apsnigušā pilsētas ainavā ir populāra Ziemassvētku pastkartīšu tēma.
“Man līdzi piparkūku smarža
Pa kluso, tukšo ielu nāk,
Es apstājos, tik gaiši snieg
Un baznīcā jau zvanīt sāk.”
(I. Zandere)
Ziemassvētku laikā tradicionāli baznīcas piepilda sevišķi kupls ļaužu pulks. Dievnami pieplūst gan ar baznīcēniem svētku dievkalpojumos, gan ar kultūras dzīves baudītājiem, kas steidz apmeklēt Ziemassvētku koncertus. Uzmanības vērta ir arī baznīcu unikālā arhitektonika. Izteiksmīgie baznīcu torņu silueti apsnigušā pilsētas ainavā ir populāra Ziemassvētku pastkartīšu tēma. Turklāt baznīcas ne tikai kalpo par draudžu pulcēšanās vietu, bet ir populārs apskates objekts pilsētvides apbrīnotājiem. Ogrē ir vairākas baznīcas ar aktīvām draudzēm, tāpēc Ziemassvētku noskaņās piedāvājam nelielu ieskatu Ogres dievnamu vēsturē.
Ogres teritorijas iedzīvotāji kādreiz piederēja Ikšķiles—Salaspils draudzei. 19. gs. pēc dzelzceļa atklāšanas 1861. gadā Rīgas atpūtnieku interese palielināja Ogres iedzīvotāju skaitu, kas ievērojami pieauga vasarās. Sākotnēji dievkalpojumus Ogrē organizēja Špīsa pansijā atsevišķās svētdienās.
1908. gada nogalē Ogres vasarnieki nolēma būvēt kapelu. Ikšķiles—Salaspils draudze tolaik mācītāja Voldemāra fon Hūna gādībā nopirka gruntsgabalu tagadējās luteriskās baznīcas vietā un pasūtīja baznīcas ēkas projektu — koka būvi, kas stilistiski līdzīga Šveices reģiona arhitektūrai. Arhitekta Edgara Frīzendorfa veidoto kapelu iesauca par Meža kapelu, tajā bija 300 vietas. To iesvētīja 1910. gada 6. jūnijā, un tā darbojās kā sezonāla Ikšķiles—Salaspils draudzes filiāle. 1915. gadā ēka nodega.
1927. gadā dibināja Ogres vasarnīcu rajona draudzi, kas pēc pilsētas tiesību piešķiršanas Ogrei tika nosaukta par Ogres pilsētas draudzi. Ievēlētā draudzes komiteja veica jaunās baznīcas celtniecības priekšdarbus. Celtnes pamatakmens tika likts 1928. gadā, baznīcu iesvētīja 1930. gada 31. augustā. Tās arhitekts ir Haralds Kundziņš. Baznīcas uzcelšana izmaksāja apmēram 45 000 latu. Tajā ir 422 sēdvietas, no tām 50 ērģeļu korī, un ap simt stāvvietu. Baznīcas zvanu rotā uzraksts “Dzīvos saucu, mirušos apraudu. Ogres pilsētas baznīcai Ziemas svētkos”, tas izgatavots Švenna zvanu lietuvē Rīgā. Baznīcas altārgleznu pēc K. Hūna darba “Kristus otrreizējā atnākšana” veidojis mākslinieks Šēnbergs, un tā ir vietējas nozīmes mākslas piemineklis. Ērģeles baznīcā ierīkotas 1940. gadā.
Otrā pasaules kara laikā dažas šķembas radīja nelielus bojājumus baznīcas ēkas ārsienā, taču kopumā tā palika neskarta. Padomju okupācijas represiju rezultātā draudzes locekļu skaits no 450 saruka līdz 50, mācītājs Arturs Krauklis tika izsūtīts uz Sibīriju. Dievkalpojumus baznīcā sāka noturēt arī katoļu un baptistu draudzes, kas palīdzēja nomaksāt lielo nodokļu slogu — 800 rubļu gadā.
20. gs. 60. gados Ogrē izveidojās jauni rūpniecības uzņēmumi, kas piesaistīja cilvēkus gan no citiem Latvijas reģioniem, piemēram, Latgales, gan arī no citām Padomju Savienības vietām, tāpēc dažādu konfesiju draudžu locekļu skaits šajā laikā palielinājās.
Katoļu draudze Ogrē pastāvējusi no 1935. gada. Tolaik dievkalpojumi notika policijas ēkas otrajā stāvā. 1979. gada 22. aprīlī, prāvestam Antonam Mičulītim pārvarot dažādus izaicinājumus, Ogrē no jauna tika izveidota katoļu draudze, kas līdz 20. gs. 90. gadu beigām darbojās luterāņu baznīcā, palīdzot ne tikai ar nodokļu nomaksu, bet arī ar dažādiem praktiskiem ēkas uzturēšanas un labiekārtošanas darbiem. Romas katoļu baznīca Upes un Meža prospekta stūrī uzcelta un iesvētīta 1997. gadā. Jaunā katoļu dievnama centra altāris, kas gatavots no sarkankoka, ir Sv. Marijas Magdalēnas baznīcas draudzes dāvinājums. Tas darināts 1901. gadā un ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Baptistu Daugmales draudze Ogrē sāka darboties 20. gs. 70. gados un tāpat kā katoļu draudze īrēja telpas luterāņu baznīcā. 20. gs. 90. gados draudze iegādājās divas pirmskara laika vasarnīcas — Vidus prospektā 12 (1993. gadā) un Vidus prospektā 15 (1996. gadā). Pēdējo no ēkām ilgus gadus izmantoja sanatorija “Ogre”, tur atradās administrācija un mācību klases, kur sanatorijas iemītnieki apguva skolas zinības. Draudzes locekļu skaitam pieaugot, radās nepieciešamība pēc plašākām telpām, tāpēc blakus kādreizējai sanatorijas ēkai 2002. gadā uzsāka atsevišķas būves celtniecību. Jaunais dievnams tika atklāts 2010. gadā.
Netālu no luteriskās baznīcas Krasta ielā 15 atrodas Sv. Nikolaja Brīnumdarītāja pareizticīgo baznīca. Pareizticīgo draudze Ogrē reģistrēta 1992. gadā. Ēka, kurā notika dievkalpojumi, bija 20. gs. 30. gados celta vasarnīca, kas laika gaitā daudz tikusi pārbūvēta un vairākkārt mainījusi īpašniekus. Ar draudzes un Rīgas pareizticīgās baznīcas sinodes atbalstu to pilnībā pārbūvēja, izveidojot tagadējo baznīcu. Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca tika iesvētīta 2001. gadā.
Divas no Ogres baznīcām veidotas kādreizējo vasarnīcu vietā, savukārt Ogres pirmā baznīca atšķirībā no daudzām citām pilsētām neatrodas pilsētas centrā. Baznīcu netipiskais novietojums un būvju stāsti zināmā mērā liecina par Ogres kā kūrorta vietas vēsturi.
PĀRGĀJIENA “OGRES KANGARI” MARŠRUTS
Piedāvājam izstaigāt pārgājiena maršrutu labākai Ogres pilsētas kalnu iepazīšanai. Aplūkojiet fotoattēlu galeriju un iepazīstieties ar stāstu muzeja mājaslapā vai “Facebook” vietnē. Lūkojoties vēsturiskajos attēlos, varēsit salīdzināt, kā pilsēta laika gaitā mainījusies. Esam iezīmējuši maršrutu karšu pārlūkā "BalticMaps". “GPX” fails ērti lietojams LVM GEO mobilajā lietotnē. Kopējais kartē iezīmētais pārgājiena garums ir 14 kilometri (7 kilometri Pārogrē un 7 kilometri Ogres centrā un Jaunogrē). Pārgājiena maršruts vijas cauri gan pilsētas urbānajai daļai (ar asfalta, bruģa un grants segumu), gan zaļajai zonai (parku celiņiem un gājēju iestaigātām meža takām bez speciāla labiekārtojuma).
