Izstādes “Ogres novada mākslinieki” laureāte kļuva Dārta Madara Cielava ar darbu “Opis nezin manu vārdu”. Konkursa galvenās balvas ieguvēja saņēma iespēju rīkot personālizstādi 2026. gadā muzeja Lielajā zālē.

Par savu topošo izstādi māksliniece saka:

“Ikdienas ritms atstāj savas pēdas vidē mums apkārt. Objektu nozīme dzīvē vairs nav tikai praktiska. Telpa nav tikai telpa. Tajā objekts kļūst par cilvēciskas piesaistes atskaites punktu. Tas stāsta par tā lietotāju un glabātāju, par paradumiem, par sociālekonomisko stāvokli. Ikdienas piedzīvojumi un pārdzīvojumi atstāj savu nospiedumu vidē, ko uzturam sev apkārt. Tā ir dienasgrāmata, kas sevī glabā vārdos neizteikto. Es esmu antropoloģe. Es esmu detektīvs. Es sevi pazīstu citādāk. Varbūt pareizi būtu teikt mazāk kā tie, kas deducē, pēta, novēro. Jūs skatāties uz mani kā būrī ieslēgtu putnu caur ekrāniem, gleznām un skaļi pateiktām tēzēm brīžos, kad nespēlēju līdzi savas personas iestudētajai lugai.

Es esmu studente, man ir skola, darbs un mājas. Un mājās es arī strādāju, gleznoju, rakstu, sūtu nebeidzamas e-pastu rindas. Rutīna rodas no komforta un sīku problēmu, prieku savienojuma.

Mani ietekmē dārga apkure īres namā, mani ietekmē stulbi, nepārdomāti izteicieni, ko izsaka cilvēki, kuru uzvestajām lugām esam pakļauti mēs visi. Mana gulta ir mana drošība, tā ir kā koordinātplaknes sākumpunkts. Es neesmu neaizskarama, es esmu pašas būvētā būrī. No tā izkāpjot, sākas jauns cēliens.”

Savos darbos autore katru objektu uztver kā rakstzīmi vai vārdu. Nekas nav nejaušs. Kompozīcijas veidojas dabiski, autore tām piešķir kontekstu, meklē korelācijas starp fizisko un tā emocionālo pamatojumu. Visam nav atbildes, to ir svarīgi pieņemt.

Izstādē tiks meklēta robeža starp personisko un publisko. Gleznas kļūst par vietu, kur saduras klusums un informācijas pārbagātība, atklājot, cik nosacīta un mainīga ir mūsu izpratne par privāto telpu mūsdienās. Darbu kopums veido refleksiju par sabiedrības struktūru, mūsu pielāgošanās mehānismiem, kolektīvo un individuālo spriedzi. Radot savdabīgu laikmeta dokumentāciju.

Gleznojumā savstarpēji mijas pastozi triepieni un spilgtas krāsas, kas pretnostatīti kailām lina audekla daļām, ļaujot detaļām pārpildītajam darbam elpot. Neuzgleznotais paliek ēnā, tā esamībai netiek piešķirts papildus svarīgums un tā netiek noniecināta, tās eksistence kopējā kontekstā ir balansa ass – svarīga, bet aizmirsta.

Lai gan pēc izglītības māksliniece ir glezotāja, darbos un kolekcijās nereti iespraucas netradicionālāki mediji. Mākslinieces praksē materialitātei ir liela nozīme, katrai tehnikas izvēlei un materiālam ir pamatojums. Glezniecība pāraug ideoloģiskā praksē, tā kļūst par valodu necenšoties sevi strikti ierobežot medijā vai ierastā veidolā.

Ogres Vēstures un mākslas muzejā izstāde būs pieejama no 3. jūlija.

Izstādes autore: Inese Dreimane
Telpiskais iekārtojums: Rolands Vēgners
Grafiskais dizains: Estere Vītola (Ogres tehnikums)

Skaņas dizains: Krista Dintere

Izstādes atklāšana: 17. aprīlī plkst. 15.00. 

Attēlos:
1. Laikrakstā 1941. gadā publicētie sludinājumi par Jumpravas pagasta izpildkomitejas darbinieku veiktajām laupīšanām bēgšanas laikā.
2. Laikrakstā 1941. gadā publicēts piespiedu kārtā aizvesta šofera meklēšanas sludinājums.
3. Jumpravas pagasta partizāns Kārlis Balodis (1911–?). Arestēts 1949. gada 30. aprīlī. LPSR Iekšlietu ministrijas (MVD) karaspēka kara tribunāls 1949. gada 18. jūlijā piesprieda 25 gadus ieslodzījumā un 5 gadus nometinājumā. Bija ieslodzījumā Krasnojarskas novadā. Atbrīvots 1955. gada 11. jūnijā.
4. Pēteris Zelkāns–Kūkseliņš (1896–1941). Dzīvoja Rīgā. Izsēdināts no vilciena Ogres stacijā un nošauts 1941. gada 24. jūnijā uz aizdomu pamata par mēģinājumu vilcienā piesavināties sarkanās armijas virsnieka pistoli.

Pēteris Zelkāns–Kūkseliņš (1896–1941)

Laikrakstā 1941. gadā publicētie sludinājumi par Jumpravas pagasta izpildkomitejas darbinieku veiktajām laupīšanām bēgšanas laikā.

Jumpravas pagasta partizāns Kārlis Balodis (1911–?)

Laikrakstā 1941. gadā publicēts piespiedu kārtā aizvesta šofera meklēšanas sludinājums.

Ārija Skudra (dz. 1942. gada 3. martā Ciemupē) ir viena no nozīmīgākajām Latvijas modes – cepuru dizainerēm. No 1970. līdz 1994. gadam viņa strādāja Rīgas cepuru un filca izstrādājumu fabrikā “Rīgas Filcs”, kur radīja sieviešu, vīriešu un bērnu galvassegu etalonus ieviešanai masveida ražošanā. Šie darbi kļuva par labas gaumes un kvalitātes paraugu; regulāri tika demonstrēti Rīgas, Minskas un citu PSRS Modeļu namu skatēs Latvijā un ārzemēs.

“Bez filca cepures nevar būt eleganta sieviete!” – šī pārliecība raksturoja sava laikmeta estētiku un profesionālo pieeju. Cepures tika izgatavotas no augstvērtīga filca – kazu, aitu, merino, trušu un zaķu vilnas, ar minimālu ķīmisko šķiedru piejaukumu. Modes tendences mainījās un tām sekoja arī dizainere, kas ilgstoši strādājot “Rīgas filcs” ir radījusi vairākus simtus etalonu. Viņas cepures ir dažādas formas, sākot no 20. gs. 60. gadu populārajām kanotjē, beretēm un platmalēm līdz 20. gs. 80. gados iemīļotajām kompaktajām, galvai cieši pieguļošajām cepurītēm ar izsmalcinātām detaļām. Mākslinieces radītās galvassegas tika daudzkārt izmantotas modes skatēs, pēc to ieviešanas ražošanā tās pirka un valkāja daudzi, tomēr tolaik masveida produkcijas autoru, arī viņas vārdu uz izstrādājumu preču zīmēm nenorādīja. Līdz ar to izstāde “Cepuru karaliene un viņas batikas” ir apzināts solis iekļaut Ārijas Skudras vārdu Latvijas 20. gadsimta otrās puses modes dizaina vēsturē.

Māksliniece ir ieguvusi mākslas izglītību J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā. Iegūt augstāko izglītību Ārijai Skudrai neizdevās. Tomēr visu mūžu paralēli darbam cepuru fabrikā viņa nodarbojās ar glezniecību. 1966. gada viņa sāka apmeklēt Tramvaju un trolejbusu pārvaldes Kultūras nama Glezniecības studiju un regulāri piedalījās mākslinieku amatieru organizētajās izstādēs ar ainavām, klusām dabām, portretiem, figurālām kompozīcijām eļļas tehnikā. Pēc studijas vadītāja, mākslinieka Nikolaja Petraškevica ieteikuma Ārija Skudra apguva batikas tehniku, attīstot savu individuālu rokrakstu. Batikās, kas tapuši sākot no 20. gs. 70. gadiem līdz 21. gs. sākumam, vispārliecinošāk atklājas mākslinieces spēja radīt vispārinātas figurālas kompozīcijas un dabas motīvus ar izteikti dekoratīvu raksturu, virtuozu līniju ritmu.

Ārija Skudra ir Latvijas Dizaineru savienības biedre kopš 1990. gada.
Izstādē tiek eksponētas cepures no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma, batikas no mākslinieces kolekcijas, kā arī žurnāla “Rīgas Modes” attēlu kopijas no Latvijas Nacionālās bibliotēkas.

Izstādes kuratore: Mg. Art Irēna Bužinska

Izstādes scenogrāfe: Ineta Sipunova

Ārija Skudra. Pārdzīvojums.1976. Lins, batika. 92 x 81 cm

Ārija Skudra. 1965.

Ārija Skudra darbā. 1975.

Ārija Skudra. Fotogrāfija no žurnāla “Rīgas modes” lappusēm. 1991.

Ārija Skudra. Fotogrāfija no žurnāla “Rīgas modes” lappusēm. 1988.

Ārija Skudra. Fotogrāfija no žurnāla “Rīgas modes” lappusēm. 1988.

Ārija Skudra. Dziesma Rīgai. Lins, batika. 116 x 130 cm

Foto: Oksana Okmi Mizgajeva

Foto: Oksana Okmi Mizgajeva

Foto: Oksana Okmi Mizgajeva

Foto: Oksana Okmi Mizgajeva

Izstāde ir fotogrāfes Daces Voitkevičas personisks vizuāls stāsts ar interaktīviem elementiem par bērna dzīvi ar autiskā spektra traucējumiem. Autiskā spektra ierobežojumi reizēm ir neredzami, taču sabiedrības izpratne var ievērojami veicināt atbalstu dažādām vajadzībām.

🧑‍🧑‍🧒‍🧒 7. jūnijā Ogrē ar ievērojamu programmu svin Ģimenes dienu. Ogres Vēstures un mākslas muzejam ir svarīgi iesaistīt sabiedrību šajā diskusijā un iestāties par ģimenes vērtībām, pievēršot uzmanību bērniem ar īpašām vajadzībām un viņu vecākiem.

Ogres Vēstures un mākslas muzeja vide ir piemērota cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

🗣️ Izstādes autore stāsta: “Reizēm atbalstam nevajag daudz, tikai saprast izaicinājumus, ar kuriem ikdienā saskaras cilvēki ar autismu.”

✅ Izstādi būs iespējams apmeklēt no 7. jūnija līdz 28. septembrim. Izstādes atklāšanas dienā ieeja ir bez maksas.

🔎 Vairāk informācijas: https://www.ogresmuzejs.lv/apmekle/izstades/lapa/

Izstādes norises laiks: 16.05.—03.08.2025.

Konkursa izstādes mērķis ir sniegt māksliniekiem iespēju aktualizēt savus darbus un stiprināt Ogres novada māksliniecisko raksturu un atpazīstamību, veicināt Ogres novada mākslinieku plašāku līdzdalību kultūras, mākslas un sabiedriskajos procesos. Aicinājam piedalīties ikvienu mākslinieku, kam ir saikne ar Ogres novadu neatkarīgi no viņa profesionālās pieredzes, saņēmām 51 pieteikumumu. Darbus izstādei atlasīja žūrijas komisija: Ogres Vēstures un mākslas muzeja ekspozīciju un izstāžu kurators Māris Grosbahs, fotogrāfs Georgs Avetisjans, mākslas zinātniece Māra Lāss, grafiķis un mākslas zinātnieks Valdis Villerušs, scenogrāfe un multimediju māksliniece Ineta Sipunova. 

Ogres Vēstures un mākslas muzejam ir būtiski veicināt dialogu starp pagātni, tagadni un nākotni, caur mākslu meklēt saikni ar cilvēku, novadu un šodienu. Mēs nesam mākslu cilvēkiem — no sirds. Mums ir svarīgi parādīt dažādas perspektīvas, tāpēc vēlamies sadarboties ar māksliniekiem, partneriem un auditoriju, ar kuru muzejos bieži nesastopamies.

Ogres Vēstures un mākslas muzeja mērķis ir ieviest novada mākslinieku izstādi kā regulāru notikumu, kas kļūtu par stabilu platformu vietējās mākslas dažādības un potenciāla apliecināšanai.

Izstādes mākslinieki:

Agnija Ģērmane, Ainis Erdmanis, Aivars Slišāns, Andris Linde, Dace Voitkeviča, Dagne Ventiņa, Dārta Madara Cielava, Diāna Vernera, Edgars Mucenieks, Elīna Umule, Evija Krīgere, Hoder, Ieva Pienene, Ieva Pukāte, Ināra Liepiņa, Inese Kleine Pētersone, Inta Putniņa Cīrule, Jānis Ziņģītis, Juris Ģērmanis, Lāsma Pujāte, Liene Strazda, Liena Muceniece, Maija Potgītere, Marta Karolīne Ziņģīte, Nikolajs Kondratjevs, Peter Jansen, Pēteris Sidars, Ramona Juhņeviča, Sanita Čevere, Sanri, Tatjana Stumbre, Uldis Stepāns, Vineta Kaulača, Vita Skutele, Žanete Žvīgure

Kurators un izstādes iekārtotājs: Māris Grosbahs

Žūrija: Georgs Avetisjans, Māra Lāss, Valdis Villerušs, Ineta Sipunova, Māris Grosbahs

Darba grupa: Elīna Cērpa, Laura Tuča, Jānis Ziņģītis

Grafiskais dizains: Anitra Eglīte–Poikāne

Tehniskā realizācija: Guntars Andersons, Nils Miķelsons.

Konkursa Galvenās balvas ieguvējs un skatītāju simpātiju balsojuma uzvarētājs saņem iespēju rīkot personālizstādi 2026. vai 2027. gadā (pēc individuālas vienošanās ar Muzeja vadību).

Tā vēsta par Latvijas un Ogres novada iedzīvotāju cīņu par brīvību, Latvijas Republikas neatkarību.

Ekspozīcija sniedz izpratni par Brīvības ceļa nepārtrauktību, Latvijas un Ogres novada iedzīvotāju parādīto varonību, upuriem Brīvības vārdā. Ekspozīcija akcentē svarīgus notikumus Latvijas neatkarības izcīnīšanā un izceļ nozīmīgas Ogres novada personības — vēsturisko notikumu dalībniekus. Ekspozīcija sniedz apziņu, ka Latvijas Republikas brīvība un neatkarība ir fundamentālas vērtības. Vērtības, kas nosaka arī katra indivīda brīvību un neatkarību. Apziņu, ka valsts neatkarība ir vēsturiski izcīnīta ar lieliem upuriem, ka valsts brīvība un neatkarība ir sargājama kā liels dārgums.

Apmeklētajam tiek piedāvāts doties pa Brīvības ceļu no XX gadsimta sākuma, kad radās domas par Latvijas neatkarību, iet gar latviešu strēlnieku un Neatkarības kara cīņu tranšeju, nonākot pie savas valsts. Ekspozīcija uzsver, ka cīņa par savu valsti un neatkarību turpinājās visus garos okupācijas gadus, noslēdzoties 1990.—1991. gadā. Nobeigumā — pārdomas par valsts nosargāšanu.

Ogres Vēstures un mākslas muzeja jaunajā ēkā Brīvības ielā 2, trešajā stāvā, muzeja speciālista pavadībā ir iespējams piedzīvot ekskursiju “Mēs vai viņi”. Tā norisinās īpaši veidotā telpā, kas ļauj emocionāli pietuvoties brutālajai Krievijas agresijai Ukrainā. Telpā apskatāmi autentiski militārie priekšmeti un materiāli no Ukrainas, deponēti no Čerņihivas labdarības fonda DOBRODIYA. Ekskursijas notiek darba dienās (izņemot otrdienas) tikai gida — militārā speciālista — pavadībā.

Video cikls par Ogres Vēstures un mākslas muzeja ekspozīciju “Brīvības ceļš”

Stāsta: Dr. hist. Ritvars Jansons, Ogres Vēstures un mākslas muzeja vadītāja vietnieks zinātniskajā darbā

Video: Oksana Okmi Mizgajeva

 1. Kur Ogres novadā notika latviešu strēlnieku kaujas?

5. Vai 1991. gada barikāžu laikā notika uzbrukums?

Savukārt citu viņa darbu ierosmes pamatā ir vairākas teikas par Daugavu un Ķentes pilskalnu un Andreja Pumpura eposs “Lāčplēsis”. Izstādē būs pieejami apskatei kā seni attēli, tā arī pavisam jauni šīs apkaimes tvērumi.

Ikuru Kuvadžima ir mākslinieks un fotogrāfs, dzimis Japānā, ieguvis izglītību ASV universitātē, bet kopš 2007. gada dzīvo un strādā dažādās Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīs. Savos darbos viņš pēta vēsturiskus un sociālus jautājumus galvenokārt postpadomju valstīs, izmantojot fotogrāfiju, video, mākslinieka grāmatas un instalācijas, un tie ir izstādīti un publicēti daudzskaitlīgās vietās un publikācijās dažādās valstīs. Viņa grāmatas “Tundras bērni” un “Es, Oblomovs” tika izdotas 2015. gadā Vīnē un 2017. gadā Maskavā. Viņš ir arī japāņu-angļu-krievu-ukraiņu tulkotājs, runā franču un nedaudz rumāņu valodā.

Izstādes kuratore/Elīna Cērpa, teksti/Ikuru Kuwajima, izstādes grafiskais dizains/Bumbierkoks, teksta redakcija/Antra Lezdiņa. Izstādē aplūkojami attēli no Latvijas Okupācijas muzeja arhīva.

Ogres Vēstures un mākslas muzejs pateicas: Veltai Riekstiņai,  Līksmai Dzelmei, Sarmitei Poikānei, Ingrīdai Ķezberei, Dzintaram Kvantam, Vijai Links & Aivaram Links, Mirdzai Jačino, Daigai Sosnarei, Lienei Kainaizei, Leldei Neimanei, Jūlijai Berkovičai, Taurupes pamatskolas Meņģeles filiālei, Edgaram Kalnriekstiņam, Vitai Gžibovskai, Ilzei Jankunai, Inķēnu saimniekiem, Daigai un Andrim Ekloniem, Dāvidam Zaķim un Irisai Janēvicai.