Ieceres nosaukums balstās uz tādām tēmām kā saruna, empātija, telpa un laiks, īpašu uzsvaru liekot uz materialitāti un telpisko domāšanu. Tas ir apzināts, iespējams, pat nedaudz naivs aicinājums pārdomāt laikmetīgās mākslas funkciju un tās meklējumus šodienas turbulenti satraucošajā pasaulē. Izstāde ir mākslinieku kopēja refleksija par neaizsargātību un dziedēšanos, par redzēšanu un glābšanos, par nepārtrauktu atbildību pret sevi un telpu, kurā atrodamies.

Izstādes mērķis ir arī decentralizēt reģiona kultūrtelpu, nodrošinot tiešu laikmetīgās mākslas klātbūtni Ogrē.

Izstādes kurators: Māris Grosbahs

Dārta Madara Cielava mācās maģistra programmu glezniecībā. Lai gan pēc izglītības māksliniece ir gleznotāja, viņas praksē nozīmīga loma ir arī citiem medijiem un materiāliem. Katrs tehniskais risinājums tiek izvēlēts apzināti, glezniecībai kļūstot par valodu, kas brīvi pārsniedz viena medija robežas.

Izstādes autore reflektē: “Es esmu studente, man ir skola, darbs un mājas. Un mājās es arī strādāju, gleznoju, rakstu, sūtu nebeidzamas e-pastu rindas. Rutīna rodas no komforta un sīku problēmu, prieku savienojuma. Mani ietekmē dārga apkure īres namā, mani ietekmē stulbi, nepārdomāti izteicieni, ko izsaka cilvēki, kuru uzvestajām lugām esam pakļauti mēs visi. Mana gulta ir mana drošība, tā ir kā koordinātplaknes sākumpunkts. Es neesmu neaizskarama, es esmu pašas būvētā būrī. No tā izkāpjot, sākas jauns cēliens.”

Savos darbos Dārta Madara Cielava ikdienišķus objektus uztver kā zīmes, kas veido personisku vizuālu valodu. Kompozīcijas veidojas intuitīvi, meklējot saiknes starp redzamo un piedzīvoto, starp fizisko vidi un tās emocionālo rezonansi. Māksliniece necenšas sniegt viennozīmīgas atbildes, bet drīzāk pievērš uzmanību jautājumiem un pieredzēm, kas raksturo mūsdienu cilvēka ikdienu. Gleznās savstarpēji mijas pastozi triepieni, spilgtas krāsas un neapgleznoti lina audekla laukumi. Šis kontrasts rada līdzsvaru starp klātbūtni un neesamību, ļaujot nozīmei veidoties ne tikai attēlotajā, bet arī nepateiktajā.

Par 2025. gada konkursa izstādes “Ogres novada mākslinieki” laureāti kļuva Dārta Madara Cielava ar darbu “Opis nezin manu vārdu”, kas atainoja personisku mākslinieces stāstu. Žūrijas komisija bija Ogres Vēstures un mākslas muzeja ekspozīciju un izstāžu kurators Māris Grosbahs, fotogrāfs Georgs Avetisjans, mākslas zinātniece Māra Lāss, grafiķis un mākslas zinātnieks Valdis Villerušs, scenogrāfe un multimediju māksliniece Ineta Sipunova. Konkursa galvenās balvas ieguvēja saņēma iespēju rīkot personālizstādi 2026. gadā muzeja Lielajā zālē. Caur darbu “Opis nezin manu vārdu” autore pieskaras aktuālai un jaunai tēmai latviešu glezniecībā — demencei. Ogres Vēstures un mākslas muzejam ir būtiski atbalstīt jaunos novada māksliniekus, sekmēt viņu profesionālo izaugsmi un veicināt viņu darbu redzamību plašākā kultūras telpā.

Izstāde apmeklētājiem būs pieejama no 3. jūlija līdz 27. septembrim. 

Izstādes mākslinieks: Dārta Madara Cielava

Projekta vadītājs: Elīna Cērpa

Radošā procesa mentors: Madara Kvēpa

Grafiskais dizains: Kristīne Martinova

Foto: Oksana Okmi Mizgajeva

Izstāde ir fotogrāfes Daces Voitkevičas personisks vizuāls stāsts ar interaktīviem elementiem par bērna dzīvi ar autiskā spektra traucējumiem. Autiskā spektra ierobežojumi reizēm ir neredzami, taču sabiedrības izpratne var ievērojami veicināt atbalstu dažādām vajadzībām.

🧑‍🧑‍🧒‍🧒 7. jūnijā Ogrē ar ievērojamu programmu svin Ģimenes dienu. Ogres Vēstures un mākslas muzejam ir svarīgi iesaistīt sabiedrību šajā diskusijā un iestāties par ģimenes vērtībām, pievēršot uzmanību bērniem ar īpašām vajadzībām un viņu vecākiem.

Ogres Vēstures un mākslas muzeja vide ir piemērota cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

🗣️ Izstādes autore stāsta: “Reizēm atbalstam nevajag daudz, tikai saprast izaicinājumus, ar kuriem ikdienā saskaras cilvēki ar autismu.”

✅ Izstādi būs iespējams apmeklēt no 7. jūnija līdz 28. septembrim. Izstādes atklāšanas dienā ieeja ir bez maksas.

🔎 Vairāk informācijas: https://www.ogresmuzejs.lv/apmekle/izstades/lapa/

Izstādes norises laiks: 16.05.—03.08.2025.

Konkursa izstādes mērķis ir sniegt māksliniekiem iespēju aktualizēt savus darbus un stiprināt Ogres novada māksliniecisko raksturu un atpazīstamību, veicināt Ogres novada mākslinieku plašāku līdzdalību kultūras, mākslas un sabiedriskajos procesos. Aicinājam piedalīties ikvienu mākslinieku, kam ir saikne ar Ogres novadu neatkarīgi no viņa profesionālās pieredzes, saņēmām 51 pieteikumumu. Darbus izstādei atlasīja žūrijas komisija: Ogres Vēstures un mākslas muzeja ekspozīciju un izstāžu kurators Māris Grosbahs, fotogrāfs Georgs Avetisjans, mākslas zinātniece Māra Lāss, grafiķis un mākslas zinātnieks Valdis Villerušs, scenogrāfe un multimediju māksliniece Ineta Sipunova. 

Ogres Vēstures un mākslas muzejam ir būtiski veicināt dialogu starp pagātni, tagadni un nākotni, caur mākslu meklēt saikni ar cilvēku, novadu un šodienu. Mēs nesam mākslu cilvēkiem — no sirds. Mums ir svarīgi parādīt dažādas perspektīvas, tāpēc vēlamies sadarboties ar māksliniekiem, partneriem un auditoriju, ar kuru muzejos bieži nesastopamies.

Ogres Vēstures un mākslas muzeja mērķis ir ieviest novada mākslinieku izstādi kā regulāru notikumu, kas kļūtu par stabilu platformu vietējās mākslas dažādības un potenciāla apliecināšanai.

Izstādes mākslinieki:

Agnija Ģērmane, Ainis Erdmanis, Aivars Slišāns, Andris Linde, Dace Voitkeviča, Dagne Ventiņa, Dārta Madara Cielava, Diāna Vernera, Edgars Mucenieks, Elīna Umule, Evija Krīgere, Hoder, Ieva Pienene, Ieva Pukāte, Ināra Liepiņa, Inese Kleine Pētersone, Inta Putniņa Cīrule, Jānis Ziņģītis, Juris Ģērmanis, Lāsma Pujāte, Liene Strazda, Liena Muceniece, Maija Potgītere, Marta Karolīne Ziņģīte, Nikolajs Kondratjevs, Peter Jansen, Pēteris Sidars, Ramona Juhņeviča, Sanita Čevere, Sanri, Tatjana Stumbre, Uldis Stepāns, Vineta Kaulača, Vita Skutele, Žanete Žvīgure

Kurators un izstādes iekārtotājs: Māris Grosbahs

Žūrija: Georgs Avetisjans, Māra Lāss, Valdis Villerušs, Ineta Sipunova, Māris Grosbahs

Darba grupa: Elīna Cērpa, Laura Tuča, Jānis Ziņģītis

Grafiskais dizains: Anitra Eglīte–Poikāne

Tehniskā realizācija: Guntars Andersons, Nils Miķelsons.

Konkursa Galvenās balvas ieguvējs un skatītāju simpātiju balsojuma uzvarētājs saņem iespēju rīkot personālizstādi 2026. vai 2027. gadā (pēc individuālas vienošanās ar Muzeja vadību).

Tā vēsta par Latvijas un Ogres novada iedzīvotāju cīņu par brīvību, Latvijas Republikas neatkarību.

Ekspozīcija sniedz izpratni par Brīvības ceļa nepārtrauktību, Latvijas un Ogres novada iedzīvotāju parādīto varonību, upuriem Brīvības vārdā. Ekspozīcija akcentē svarīgus notikumus Latvijas neatkarības izcīnīšanā un izceļ nozīmīgas Ogres novada personības — vēsturisko notikumu dalībniekus. Ekspozīcija sniedz apziņu, ka Latvijas Republikas brīvība un neatkarība ir fundamentālas vērtības. Vērtības, kas nosaka arī katra indivīda brīvību un neatkarību. Apziņu, ka valsts neatkarība ir vēsturiski izcīnīta ar lieliem upuriem, ka valsts brīvība un neatkarība ir sargājama kā liels dārgums.

Apmeklētājam tiek piedāvāts doties pa Brīvības ceļu no XX gadsimta sākuma, kad radās domas par Latvijas neatkarību, iet gar latviešu strēlnieku un Neatkarības kara cīņu tranšeju, nonākot pie savas valsts. Ekspozīcija uzsver, ka cīņa par savu valsti un neatkarību turpinājās visus garos okupācijas gadus, noslēdzoties 1990.—1991. gadā. Nobeigumā — pārdomas par valsts nosargāšanu.

Ogres Vēstures un mākslas muzeja jaunajā ēkā Brīvības ielā 2, trešajā stāvā, muzeja speciālista pavadībā ir iespējams piedzīvot ekskursiju “Mēs vai viņi”. Tā norisinās īpaši veidotā telpā, kas ļauj emocionāli pietuvoties brutālajai Krievijas agresijai Ukrainā. Telpā apskatāmi autentiski militārie priekšmeti un materiāli no Ukrainas, deponēti no Čerņihivas labdarības fonda DOBRODIYA. Ekskursijas notiek darba dienās (izņemot otrdienas) tikai gida — militārā speciālista — pavadībā.

Video cikls par Ogres Vēstures un mākslas muzeja ekspozīciju “Brīvības ceļš”

Stāsta: Dr. hist. Ritvars Jansons

Video: Oksana Okmi Mizgajeva

 1. Kur Ogres novadā notika latviešu strēlnieku kaujas?

5. Vai 1991. gada barikāžu laikā notika uzbrukums?

Savukārt citu viņa darbu ierosmes pamatā ir vairākas teikas par Daugavu un Ķentes pilskalnu un Andreja Pumpura eposs “Lāčplēsis”. Izstādē būs pieejami apskatei kā seni attēli, tā arī pavisam jauni šīs apkaimes tvērumi.

Ikuru Kuvadžima ir mākslinieks un fotogrāfs, dzimis Japānā, ieguvis izglītību ASV universitātē, bet kopš 2007. gada dzīvo un strādā dažādās Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīs. Savos darbos viņš pēta vēsturiskus un sociālus jautājumus galvenokārt postpadomju valstīs, izmantojot fotogrāfiju, video, mākslinieka grāmatas un instalācijas, un tie ir izstādīti un publicēti daudzskaitlīgās vietās un publikācijās dažādās valstīs. Viņa grāmatas “Tundras bērni” un “Es, Oblomovs” tika izdotas 2015. gadā Vīnē un 2017. gadā Maskavā. Viņš ir arī japāņu-angļu-krievu-ukraiņu tulkotājs, runā franču un nedaudz rumāņu valodā.

Izstādes kuratore/Elīna Cērpa, teksti/Ikuru Kuwajima, izstādes grafiskais dizains/Bumbierkoks, teksta redakcija/Antra Lezdiņa. Izstādē aplūkojami attēli no Latvijas Okupācijas muzeja arhīva.

Ogres Vēstures un mākslas muzejs pateicas: Veltai Riekstiņai,  Līksmai Dzelmei, Sarmitei Poikānei, Ingrīdai Ķezberei, Dzintaram Kvantam, Vijai Links & Aivaram Links, Mirdzai Jačino, Daigai Sosnarei, Lienei Kainaizei, Leldei Neimanei, Jūlijai Berkovičai, Taurupes pamatskolas Meņģeles filiālei, Edgaram Kalnriekstiņam, Vitai Gžibovskai, Ilzei Jankunai, Inķēnu saimniekiem, Daigai un Andrim Ekloniem, Dāvidam Zaķim un Irisai Janēvicai.