PAR MUMS

Muzeja misija ir būt par sabiedrībai pieejamu pētniecisku un izglītojošu iestādi, kuras uzdevums ir izzināt Ogres novada vēsturi, izglītot sabiedrību, it īpaši jaunatni. Tikpat svarīgs ir uzdevums krāt, darīt pazīstamu un nākamajām paaudzēm saglabāt Ogres novada vēstures un kultūras materiālo un nemateriālo mantojumu no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām.

Muzejs akcentē mūsu novadam raksturīgo kultūrmantojumu, izceļot tā unikalitāti. Krājumā un izstādēs iestrādājot zinātnisko un māksliniecisko perspektīvu, tiek veidots daudzpusīgs, laikmetīgs novada vēstures atspoguļojums.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs ir pieejams apmeklētājiem un personām ar īpašām vajadzībām, tā ir draudzīga un iekļaujoša kultūras telpa. Ikviens tajā ir gaidīts, ieraudzīts un sadzirdēts.

Ogres novadā satiekas daba, cilvēks un kultūra. Mēs to rādām muzejā, attīstot un veidojot daudzveidīgas programmas.

Muzejam ir divas ēkas Ogrē — Brīvības ielā 36 un Brīvības ielā 2.

Muzeja dibināšana

Nepieciešamība Ogrē dibināt muzeju pirmoreiz formulēta 1980. gada 23. oktobrī Ogres rajona Tautas deputātu padomes pieņemtajā lēmumā Nr. 231 “Par muzeja organizēšanu Ogrē”. Tajā teikts: “Pavisam rajonā ir savākti 5,5 tūkstoši muzejisku vienību, kas stāsta par rajona vēsturi un novada kultūras darbiniekiem. Uz šī materiāla pamata ir iespējams izveidot pastāvīgu zinātnisko ekspozīciju, kas atspoguļotu rajona vēsturiskos notikumus, padomju laikā gūtos sasniegumus.” Atsaucoties uz šo dokumentu, 1981. gada 12. maijā Latvijas PSR Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja un LPSR Ministru Padome pieņēma lēmumu Nr. 269 “Par Ogres Vēstures un mākslas muzeja izveidošanu”. Muzeja dibināšanas datums ir 1981. gada 1. jūlijs.

Muzeja krājuma komplektēšana un pētniecība

Ar LPSR Kultūras ministrijas 09.12.1981. pavēli Nr. 651 “Par eksponātu nodošanu pastāvīgā glabāšanā” aizsākās muzeja krājuma komplektēšana, kad Aizkraukles (tolaik — Stučkas) muzejs jaunizveidotajam Ogres Vēstures un mākslas muzejam nodeva 459 eksponātus par Ogres rajona vēsturi. Pieņemto eksponātu vidū ir gan rajona kultūras, sabiedrisko dzīvi un novadniekus dokumentējoši materiāli (piemēram, foto no Pārogres dzelzceļa stacijas atklāšanas 1931. gadā), gan padomju laika “obligātais” piejaukums: sarkanarmieša grāmatiņa, karavīra bikses, blūze, katliņš, arī kāda korejiešu karavīra fotogrāfija no viņa dienesta vietas pie Ķīnas un Mandžūrijas robežas 1945. gadā. Tomēr par vienu no muzeja krājuma komplektēšanas galvenajiem virzieniem kļuva kultūrvēsturisku liecību vākšana par Ogri un Ogres rajona apdzīvotajām vietām.

Pirmo izstādi muzejā atklāja 1982. gada 10. jūlijā, un tajā bija skatāmi mākslinieces Rasmas Zaķes plakāti un Tautas Lietišķās mākslas studijas “Saiva” dalībnieku darbi. Kopš tā laika muzejā regulāri tiek veidotas mākslas un tematiskās izstādes.

XX gadsimta 80. gadu otrajā pusē muzejs aizvien mērķtiecīgāk sāka pievērsties Ogres kūrorta izpētei — tika vākti materiāli par Ogres vēsturisko apbūvi, vasarnīcām un to īpašniekiem, pierakstītas atmiņas, veidotas izstādes, organizētas tikšanās, tematiski sarīkojumi. Šis darbs turpinājās arī deviņdesmitajos gados. Līdztekus pilsētas vēstures izpētei tika apzināta arī Ogres rajona kultūrvēsture — arheoloģijas pieminekļi, skolu vēsture, baznīcas, muižas, parki, krogi, dzīvojamās un saimniecības ēkas, personības. Muzejā ir uzkrāts bagātīgs rajona kultūrvēstures izpētes materiāls. Uz tā bāzes top izstādes, publikācijas, lekcijas, tikšanās, tematiski sarīkojumi, poligrāfiski izdevumi.

Muzeja ēka — no bankas līdz muzejam

Kopš muzeja dibināšanas brīža 1981. gadā līdz 2009. gadam muzejs atradās Kalna prospektā 3 — skaistā Teodora Hermanovska projektētā vasarnīcā. 2009. gada nogalē muzejs bija spiests pārcelties uz savām pagaidu mājām — Ogres Kultūras centra telpām. Tur muzejs darbojās līdz 2016. gadam, kad pašvaldība iegādājās un muzeja vajadzībām pielāgoja ēku Brīvības ielā 36.

Ēkā, kurā patlaban atrodas Ogres Vēstures un mākslas muzejs, savulaik bijusi PSRS Valsts bankas Ogres nodaļa. Bankas celtniecībai apbūves gabals piešķirts 1966. gadā. Tajā laikā uz zemes atradās arī XIX gs. 20. gados celta koka divstāvu ēka, ko bija paredzēts nojaukt. Ēkas vēstures dokumentācijā minēts, ka tā nojaucama “uz Ogres rajona Sadzīves pakalpojumu kombināta rēķina, par cik minētā ēka atrodas kombināta bilancē”.

Bankas ēka celta pēc bijušās PSRS valsts banku sistēmas tipveida projekta Nr. 264-23-2, ko Ogres bankai piemēroja Latvijas kolhozu projektēšanas institūta “Latkolhozprojekt” Rīgas nodaļa. PSRS Valsts bankas Ogres nodaļas ēka ar krājkasi ekspluatācijā tika nodota 1970. gada nogalē. Tur strādāja ap 30 cilvēku liels kolektīvs, kuri daudzus gadus ik dienas apkalpoja Ogres rajona iedzīvotājus un iestādes.

1993. gadā ēka pārgāja AS “Ogres komercbanka” īpašumā. Gadu vēlāk ar mērķi labiekārtot un modernizēt bankas telpas tika rekonstruēts ēkas ieejas mezgls un interjers. Bankas ieejas risinājumos redzami arhitektu centieni modernizēt monolīto, neizteiksmīgo ēkas veidolu. Rīgas apgabaltiesa 2007. gadā akciju sabiedrību “Ogres komercbanka” atzina par likvidējamu, bet gadu vēlāk ēku iegādājās AS “Parex banka” (vēlāk AS “Citadele banka”).

2015. gadā ēku, kas vairākus gadus stāvējusi neapdzīvota un neapkurināta, muzeja ierīkošanai iegādājās Ogres novada pašvaldība. Tā paša gada maijā Muzeju naktī ēka pirmoreiz tika atvērta pirmajām izstādēm, koncertiem un Muzeju nakts pasākumiem.

2016. gadā notika iekštelpu rekonstrukcija, ēku piemērojot muzeja vajadzībām. No 2017. gada ēkā atrodas Ogres Vēstures un mākslas muzejs.

Muzeja direktori 

Māris Zvaigzne: 1981.—1984. g.
Baiba Rītere: 1984.—1987. g.
Vladimirs Eihenbaums: 1987.—1991. g.
Vita Rinkeviča: 1991.—1998. g.
Andris Birznieks: 1998.—2002. g.
Iveta Ruskule: 2002.—2015. g.
Evija Smiltniece: 2015.—2023. g.
Ilze Zariņa: 2023.—2024. g.
Jānis Ziņģītis: kopš 2024. gada 4. novembra

Jānis Ziņģītis, Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktors, janis.zingitis@ogresnovads.lv
Elīna Cērpa, direktora vietniece attīstības un plānošanas darbā, elina.cerpa@ogresnovads.lv
Ona Simenovska, muzeja metodiskā darba vadītāja, ona.simenovska@ogresnovads.lv
Agra Vāvere, galvenā krājuma glabātāja, agra.vavere@ogresnovads.lv
Voldemārs Polis, krājuma glabātājs, voldemars.polis@ogresnovads.lv
Inese Dreimane, vēsturniece, inese.dreimane@ogresnovads.lv
Kristīne Zaķīte, vēsturniece, kristine.zakite@ogresnovads.lv
Māris Grosbahs, kurators, maris.grosbahs@ogresnovads.lv
Ieva Špakovska, administratore, ieva.spakovska@ogresnovads.lv
Nils Miķelsons, saimniecības daļas vadītājs, nils.mikelsons@ogresnovads.lv
Ansis Ziņģītis, izstāžu un ekspozīciju zāļu uzraugs, ansis.zingitis@ogresnovads.lv
Linda Vanaga, izstāžu un ekspozīciju zāļu uzraugs, linda.vanaga@ogresnovads.lv
Gunārs Rusiņš, vēsturnieks, gunars.rusins@ogresnovads.lv
Uldis Veliks, muzejpedagogs, uldis.veliks@ogresnovads.lv
Guntars Andersons, saimniecības daļas vadītājs, guntars.andersons@ogresnovads.lv
Laura Tuča, sabiedrisko attiecību speciāliste, laura.tuca@ogresnovads.lv
Ritvars Jansons, muzejpedagogs
Liena Subatiņa-Brazeviča, muzejpedagogs

Muzeja ēka Brīvības ielā 36

Muzeja ēka Brīvības ielā 2

Ogre, Brīvības iela 36, LV-5001
E-pasts: ogresmuzejs@ogresnovads.lv
Tālr.: +371 65024345

Ogre, Brīvības iela 2, LV-5001
E-pasts: ogresmuzejs@ogresnovads.lv
Tālr.: +371 65022598