OGRES BĀNĪŠA SENIE CEĻI
MUZEJS AICINA PĀRGĀJIENĀ IZZINĀT OGRES BĀNĪŠA SENOS CEĻUS Laikā, kad pavasaris tuvojas plaukumam, Ogres Vēstures un mākslas muzejs iepazīstina ar Ogres šaursliežu dzelzceļa vēsturi un aicina doties dabā izzināt bānīša senos ceļus No Ogres dzelzceļa stacijas cauri mežiem kādreiz stiepās šaursliežu dzelzceļa līnija līdz Lauberei. Patlaban liecības vidē par to vairs tikpat kā nav atrodamas, […]
MUZEJS AICINA PĀRGĀJIENĀ IZZINĀT OGRES BĀNĪŠA SENOS CEĻUS
Laikā, kad pavasaris tuvojas plaukumam, Ogres Vēstures un mākslas muzejs iepazīstina ar Ogres šaursliežu dzelzceļa vēsturi un aicina doties dabā izzināt bānīša senos ceļus
No Ogres dzelzceļa stacijas cauri mežiem kādreiz stiepās šaursliežu dzelzceļa līnija līdz Lauberei. Patlaban liecības vidē par to vairs tikpat kā nav atrodamas, taču stāsts par šo meža dzelzceļu varbūt mudinās ogrēniešus un Ogres viesus izstaigāt vai ar velosipēdu izbraukāt Ogrei tuvās stigas, kurām cauri kādreiz vijies sliežu ceļš.
Vēsturiskais šaursliežu dzelzceļa posms Ogres tuvumā apskatāms, ceļu sākot pie tagadējās Ogres ledus halles un dodoties Tīnūžu virzienā, paejot garām pagriezienam uz Ogres tehnikumu un pagriežoties pa labi pirmajā meža stigā. Pēc aptuveni pusstundas gājiena (2,3 km), dodoties uz priekšu pa taisnu stigu, nonāksiet līdz lēzenam pagriezienam Turkalnes ceļa virzienā. No šī pagrieziena līdz Turkalnes ceļam arī ir apmēram pusstundu garš gājiens (2,1 km). Kādreizējais Ogrei tuvākais šaursliežu dzelzceļa posms noslēdzas pie kokzāģētavas “Norupe”. Tālāk bānītis pagriezās uz Turkalnes pusi. Staigātāji šajā punktā atpakaļ Ogres centrā var atgriezties vai nu gar briežu dārzu vēl pirms šosejas sasniegšanas, vai arī pāriet asfaltētajam ceļam, lai cauri Lībieškalnam nonāktu Kartonfabrikas dzīvojamajā rajonā. No šejienes ceļu Ogres centra virzienā var turpināt gar Ogres upi.
KURĀ LAIKĀ PASTĀVĒJA OGRES—LAUBERES DZELZCEĻŠ?
Kustība uz Ogres—Lauberes dzelzceļa sākta 1933. gada sākumā. Otrā Pasaules kara laikā tas ticis izmantots karavīru pārvadāšanai, taču kara laikā tika nopostīts un pēc tam vairs nav atjaunots.
KĀPĒC MEŽĀ BIJA VAJADZĪGS ŠAURSLIEŽU DZELZCEĻŠ?
Ogres—Lauberes šaursliežu dzelzceļš tika būvēts mežsaimniecības vajadzībām. Koksnes transportēšana no apkārtnes novadiem notika galvenokārt pa ūdensceļiem, baļķus pludinot pa Ogres upi un Lielo Juglu, taču koksne no mežu masīviem, kas atradās tālāk no upēm, tika izvesta pa šaursliežu dzelzceļu. Ogres—Lauberes līnijas izbūvi veica Latvijas valdība, lai koksnes resursus varētu izmantot efektīvāk, neatstājot kokus pāraugšanai.
KAS IZMANTOJA ŠAURSLIEŽU DZELZCEĻU?
Šaursliežu dzelzceļa galvenais mērķis bija rūpniecisks, galvenie tā lietotāji bija mežstrādnieki, taču šo līniju pamanījās izmantot arī cilvēki, kas nebija saistīti ar koksnes transportēšanu. Piemēram, Lauberes lauksaimnieki bānīti izmantoja piena, sviesta un dārzeņu nogādāšanai Ogrē. Savukārt Ogres iedzīvotāji un vasarnieki ar bānīti devās mežā pēc meža veltēm. Īpašos gadījumos bānīti izmantoja arī svētku organizēšanai jeb izpriecu braucieniem. Šādās reizēs vagonus izrotāja ar meijām un muzikantu pavadībā ļaudis aizbrauca līdz līnijas galapunktam, kur notika zaļumballe.
KĀDS BIJA OGRES—LAUBERES ŠAURSLIEŽU DZELZCEĻŠ?
Ogres—Lauberes dzelzceļa sliežu platums bija 600 mm. Līdzīgus dzelzceļus izmantoja jau pirms Pirmā pasaules kara un frontes vajadzībām kara laikā. Tie bija lētāk un ātrāk uzbūvējami par plato sliežu ceļiem, to ritošais sastāvs — salīdzinoši vieglāk uzturams, jo vagonu konstrukcijas bija vienkāršākas.
Ogres pilsētā līnija gāja cauri Jaunogrei, paralēli tagadējam Mālkalnes prospektam, kur atradās depo. Tur strādāja darbinieki, kas apkopa vagonus un lokomotīves. Jaunogres iedzīvotājiem lokomotīvju svilpe šajos gados bija ikdienišķa skaņa. Sliedes tālāk gāja līdz Ogres stacijai, kur kokmateriālus pārkrāva platsliežu vagonos vešanai uz Rīgu.
Šaursliežu dzelzceļam bija divi atzari, kas sniedzās līdz Juglai un Lauberei. Līnijas kopējais garums bija 37,2 km. Vietās, kur notika koku izciršana, līniju varēja pagarināt. Pagarinājumus pēc tam nojauca un būvēja tur, kur nepieciešams. Lai mežstrādnieki labāk orientētos, dažādiem posmiem un pagriezieniem mežu masīvos bija doti atjautīgi nosaukumi. Viens no tiem ir joprojām dabā atzīmētais “Berlīnes krustojums”, kas, raugoties no Ogres puses, atrodas aiz Turkalnes.
KĀPĒC OGRES—LAUBERES DZELZCEĻA LĪNIJA DABĀ VAIRS NAV REDZAMA?
Kopš bānīša pastāvēšanas pagājuši 80 gadi. Sazīmēt dabā tā ceļu nav grūti, tomēr ieraudzīt ko tādu, kas patiešām liecinātu par dzelzceļa līnijas pastāvēšanu, gandrīz nav iespējams. Šaursliežu dzelzceļam veidotie uzbērumi pēc kara tika nolīdzināti, veidojot meža ceļus, pielāgojot tos automašīnām, traktoriem. Mežizstrāde ir turpinājusies, vietām krūmāji aizseguši koksnes iekraušanas vietas. Turklāt šaursliežu dzelzceļa konstrukcija bija salīdzinoši vienkārši uzstādāma un nojaucama, tai nebija nepieciešami dziļi pamati. Taču paliekošas ir cilvēku atmiņas un fotogrāfijas, kas liecina par kādreizējo Ogres novada dzīvi, sava laika rūpniecības un tehnoloģiskajiem procesiem.
Informācija par Ogres—Lauberes bānīti sagatavota pēc OVMM vēstures speciālistes Santas Šusteres pētījuma “Šaursliežu dzelzceļš Ogre—Laubere”, kas publicēts grāmatas “Ogres Vēstures un mākslas muzeja raksti” 2. sējumā.
PĀRGĀJIENA “OGRES KANGARI” MARŠRUTS
Piedāvājam izstaigāt pārgājiena maršrutu labākai Ogres pilsētas kalnu iepazīšanai. Aplūkojiet fotoattēlu galeriju un iepazīstieties ar stāstu muzeja mājaslapā vai “Facebook” vietnē. Lūkojoties vēsturiskajos attēlos, varēsit salīdzināt, kā pilsēta laika gaitā mainījusies. Esam iezīmējuši maršrutu karšu pārlūkā "BalticMaps". “GPX” fails ērti lietojams LVM GEO mobilajā lietotnē. Kopējais kartē iezīmētais pārgājiena garums ir 14 kilometri (7 kilometri Pārogrē un 7 kilometri Ogres centrā un Jaunogrē). Pārgājiena maršruts vijas cauri gan pilsētas urbānajai daļai (ar asfalta, bruģa un grants segumu), gan zaļajai zonai (parku celiņiem un gājēju iestaigātām meža takām bez speciāla labiekārtojuma).
