Jura Ģērmaņa glezna. Ogres fotokluba pirmais vadītājs Ziedonis Krūmiņš
Viena no Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājuma vērtībām ir Ziedoņa Krūmiņa, pirmā Ogres fotokluba vadītāja, attēlojums Jura Ģērmaņa 70. gadu gleznā. Ogres muzeja krājumā 2017. gada rudenī nonāca trīs Jura Ģērmaņa darbi un 28 Ziedoņa Krūmiņa fotogrāfijas. Muzeja darbinieki bija pārsteigti, no Ziedoņa Krūmiņa sievas Astras krustdēla Mārtiņa Bagātā saņemot trīs Jura Ģērmaņa 20. […]
Viena no Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājuma vērtībām ir Ziedoņa Krūmiņa, pirmā Ogres fotokluba vadītāja, attēlojums Jura Ģērmaņa 70. gadu gleznā.
Ogres muzeja krājumā 2017. gada rudenī nonāca trīs Jura Ģērmaņa darbi un 28 Ziedoņa Krūmiņa fotogrāfijas.
Muzeja darbinieki bija pārsteigti, no Ziedoņa Krūmiņa sievas Astras krustdēla Mārtiņa Bagātā saņemot trīs Jura Ģērmaņa 20. gs. 70. gados tapušus darbus, kas atradušies Ogres daudzdzīvokļu ēkā Grīvas prospektā.
Gleznotājs Ogres trikotāžas kombināta tapšanas laikā 20. gs. 60. gados strādājis tur par mākslinieku noformētāju. Atnācis uz Ogri cerībā saņemt dzīvokli. Tolaik tapa kombināta Jaunogres dzīvojamais masīvs. Dzīvokli saņēmis Padomju prospektā (tagad Mālkalnes prospekts), apprecējies ar ogrēnieti, un šeit piedzimusi meita Agnija, kura mācījās Ogres skolā.
Tehniskais uzraugs Ogres trikotāžas kombināta celtniecības laikā bija sabiedriski aktīvais Ziedonis Krūmiņš (1932—2008), kurš, nodibinoties Ogres fotoklubam 1969. gadā, kļuva par pirmo tā vadītāju līdz 1974. gadam.
Viņam Ogres trikotāžas kombinātā bija kopīgs kabinets ar Juri Ģērmani, abi sadraudzējušies. Šajā laikā tapusi glezna ar Ziedoni Krūmiņu, kurš brīvā brīdī atlaidies atpūtas krēslā, lasot grāmatu. Fonā logs ar aizkariem un skatu uz Ogres ēkām.
Gleznotājam Jurim Ģērmanim tapuši arī divi drauga portreta uzmetumi: viens ar zīmuli, otrs pastelī, kā arī Ziedoņa Krūmiņa dzīvesbiedres Astras Krūmiņas (1928—2017) portrets. Visi mākslas darbi tagad atrodas muzeja krājumā.
Ziedonis Krūmiņš bijis ļoti erudīts un daudzpusīgs cilvēks. Viņam bija divas augstākās izglītības — beidzis Rīgas Tehniskās universitātes Celtniecības fakultāti un neklātienē ieguvis augstāko izglītību žurnālistikā. Taču zinātkāre vadījusi visu mūžu, viņš ātri apguvis visu jauno un gājis līdzi laikam.
Zināms, ka viņš daudz lasījis un bijis kaislīgs smēķētājs.
Ziedoni Krūmiņu aizrāva arī kalnu slēpošana, un nodoties savam vaļaspriekam viņš braucis ne tikai uz Gaiziņu, bet arī uz Elbrusu . Viena no viņa kaislībām bijusi mūzika, īpaši džeza klasika. 1979. gadā, kad Mārtiņš Bagāts ciemojies pie Ziedoņa Krūmiņa, viņš uzlicis ierakstu skaņulentē un teicis: “Mārtiņ, klausies, kāda fantastiska grupa skan! Tas ir kaut kas!” Izrādījies, ka tā bijusi “The Jackson 5”, kurā dziedājis arī Maikls Džeksons.
Savas skaņulentes Ziedonis Krūmiņš dabūja no Jura Lapinska, kurš 70.—80. gados bija vadošais ierakstu speciālists Latvijā, dzīvoja privātmājā Pārdaugavā, kur veica mūzikas ierakstīšanu un izplatīšanu.
Ziedonis Krūmiņš bijis arī liels estēts attiecībā uz ģērbšanos. Viņam mājās bijis skapis ar uzvalkiem un aptuveni 350 kaklasaišu.
Pēc pensionēšanās darbojies ne tikai Ogres fotoklubā, bet bijis arī Ogres tiesas piesēdētājs. Kādā reizē bija paredzēta tiesas sēde čigāniem. Viss tabors sanācis, bērni trokšņojuši, un iegadījies tā, ka Ziedonis Krūmiņš ar kolēģi, smalki ģērbušies, nākuši uz tiesas zāli pirms tiesneša. Viena no čigānietēm pavērsusies pret trokšņotājiem un uzsaukusi: “Apklustiet jūs, muļķi! Tiesas kungi nāk!”
Vēlākos gados lielā kaklasaišu kolekcija nonākusi Latvijas Nacionālā teātra īpašumā.
Ziedonim Krūmiņam piemitis dzīvesprieks un humora izjūta. Pat tad, kad jau slimojis ar vēzi un klājies smagi, viņš spējis jokot dažādās situācijās.
Ziedonis Krūmiņš daudz fotografējis un piedalījies izstādēs. Kā liecība tam tipogrāfijā “Cīņa” drukātā afiša 2. foto amatieru kluba izstādei 1962. gadā, kas veltīta Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 45. gadadienai. Darbu skates atklāšana notikusi 18. novembrī.
Dāvinājumā muzejs saņēma arī Ziedoņa Krūmiņa 28 melnbaltas fotogrāfijas, kurās redzami cilvēki, piedaloties dažādās sporta aktivitātēs, atpūšoties pie jūras. Daudzi cilvēki portretēti ikdienas gaitās: strādājot, pļāpājot, ieturot maltīti vai darot ikdienas darbus. Fotogrāfijas tapušas 20. gs. 70. gados.