Muzeja krājumu bagātina padomju laika lelles

Nesen Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājumu papildinājušas nozīmīgas padomju laiku liecības. Ogrēniete Kristīna Apine (agrāk Lielbriede) muzejam uzdāvinājusi savas bērnības rotaļu draudzenes: četras lelles, kā arī gumijas vistiņu un Maskavas olimpisko spēļu talismanu lācīti.  Apbrīnojami ir tas, ka visas šīs 40 gadus senās rotaļlietas izskatās gluži kā no veikala plaukta nākušas.

Kristīna Apine: “Bērnībā man bija ļoti daudz mantu — gan mīkstās rotaļlietas, gan dažādas lelles. Tētis strādāja slavenajā veikalā “Sakta” Rīgā par galveno inženieri,  un šī darbavieta padomju laikos, protams, skaitījās ļoti laba. Man bija arī no viņa ārzemju komandējumiem atvestās lelles. Es atceros, ka vecāki vienmēr man mācīja izturēties ar mīlestību pret savām lellēm. Manā rīcībā nekad nebija visas rotaļlietas, kas man piederēja, jo vecāki izpētīja, kuras mantas man mīļākas, tās atstāja, bet pārējās salika sekcijas antresolā. Pēc pusgada tās atkal izņēma, un man tās likās kā jaunas.”

Trijām no Kristīnas Apines muzejam dāvinātajām lellēm joprojām ir oriģinālais apģērbs. Taču Kristīna stāsta, ka viņai ļoti paticis lellēm tērpus darināt pašai. Vecmāmiņa  Vilhelmīne Magazniece (agrāk Villeruša) bijusi liela rokdarbniece un daudzas savas prasmes iemācījusi arī Kristīnai. Dzīvoklī Padomju (tagad Mālkalnes) prospektā, kur dzīvoja  Lielbriežu ģimene, grāmatu plauktā atradies paprāvs žurnālu “Atpūta” krājums.  Mazā Kristīna bija kā apburta ar tur ieraudzītajiem tērpu modeļiem — skaistiem un sievišķīgiem.  Vēlāk daudzas Kristīnas lelles tika ģērbtas 20. gadsimta 20.—30. gadu tērpos.

Lai gan Kristīnas Apines muzeja krājumam nodotās lelles ir perfekti saglabātas, viņa atzīst, ka ar tām spēlējusies no visas sirds. Gluži kā bērni arī viņas lelles slimojušas, gribējušas būt skaistas, tāpēc dažai nogriezti mati, citai vēnā iedurta lielā stikla šprice vai uzlīmēti plāksteri un gandrīz visas lelles pabijušas vannā — tām mazgāti mati, tad ietīti mammas Ināras metāla rullīši ar gumiju. Kristīna nosmej, ka daži “mīlestības upuri” tomēr bijuši un šo rotaļlietu dzīve apstājusies tālajos padomju laikos.

Ogres Vēstures un mākslas muzejs pateicas ogrēnietei  Kristīnai  Apinei par dāvinājumu.

Šis ir laiks, kad daudzas padomju laika liecības ir izmestas, aizgājušas nebūtībā.  Savukārt citas, kas atradušas ceļu līdz saglabāšanai, ir pazaudējušas stāstu par to lietotāju. Vislielākā  pievienotā vērtība muzeja krājuma priekšmetiem ir stāsti, liecības — tieši tie visprecīzāk uzbur saikni ar konkrēto laikmetu, stāsta par sadzīvi, tā laika ikdienu, cilvēkiem un viņu dzīvi.

Gunta Šmidre,
Ogres Vēstures un mākslas muzeja bijusī informācijas speciāliste