FOTOGRĀFIJAS UN DOKUMENTI

Papīra priekšmetu grupa (dokumenti, fotogrāfijas un iespieddarbi) veido lielāko daļu no muzeja krājuma. Īpaša krājuma vērtība ir Krapes baznīcas arhīvs, novadnieka arhitekta Vladimira Šervinska projekti, ogrēnieša fotomākslinieka Ērika Drubiņa fotogrāfijas, fotoakcijas “Viena diena Ogrē” darbi, Kažociņu dzimtas arhīvs. Krājumā atrodas plašs seno pastkaršu un atklātņu, padomju laika apbalvojuma dokumentu, plakātu un dažādu albumu klāsts. Stāsts […]

Papīra priekšmetu grupa (dokumenti, fotogrāfijas un iespieddarbi) veido lielāko daļu no muzeja krājuma.

Īpaša krājuma vērtība ir Krapes baznīcas arhīvs, novadnieka arhitekta Vladimira Šervinska projekti, ogrēnieša fotomākslinieka Ērika Drubiņa fotogrāfijas, fotoakcijas “Viena diena Ogrē” darbi, Kažociņu dzimtas arhīvs. Krājumā atrodas plašs seno pastkaršu un atklātņu, padomju laika apbalvojuma dokumentu, plakātu un dažādu albumu klāsts.

Stāsts par kabatas izmēra grāmatiņu, ko Ogrē kādas mājas bēniņos Rīgas ielā atradis ēkas jaunais īpašnieks. Par laimi, nojauzdams nelielā blociņa emocionālo un vēsturisko vērtību, vīrietis to nogādājis muzejam.

Grāmatā “Aizvestie 1949. gada 25. marts” izsūtīto tūkstošu sarakstā atrodams arī Lidijas Caunītes vārds. 25. marta rītā viņa kopā ar ģimenes locekļiem — meitiņu, brāli un tēvu, kā arī krusttēvu ar ģimeni — uzsāka ceļu uz Tomskas apgabala Teguļdetas rajonu. 1956. gadā Lidija Caunīte, viņas brālis un krusttēva ģimene no nometinājuma atbrīvoti. Taču septiņi gadi Sibīrijā nesuši sāpīgus zaudējumus — 1950. gada janvārī 60 gadu vecumā nomira Lidijas tēvs un tā paša gada oktobrī četru gadu vecumā no plaušu karsoņa — meitiņa Valda. Īsās frāzes piezīmju grāmatiņā ļauj tikai nojaust sievietes pieredzēto.