Muzeja dibināšana

Muzeja dibināšanas nepieciešamība Ogrē pirmoreiz formulēta 1980. gada 23. oktobrī Ogres rajona Tautas deputātu padomes pieņemtajā lēmumā Nr. 231 „Par muzeja organizēšanu Ogrē”. Tajā teikts: „Pavisam rajonā ir savāktas 5,5 tūkstoši muzejiskas vienības, kas stāsta par rajona vēsturi un novada kultūras darbiniekiem. Uz šī materiāla pamata ir iespējams izveidot pastāvīgu zinātnisko ekspozīciju, kas atspoguļotu rajona vēsturiskos notikumus, padomju laikā gūtos sasniegumus.” Atsaucoties uz šo dokumentu, 1981. gada 12. maijā Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja un LPSR Ministru padome pieņēma lēmumu Nr. 269 "Par Ogres Vēstures un mākslas muzeja izveidošanu”. Muzeja dibināšanas datums ir 1981. gada 1. jūlijs.

Muzeja krājuma komplektēšana un pētniecība

Ar LPSR Kultūras ministrijas 09.12.1981. pavēli Nr. 651 „Par eksponātu nodošanu pastāvīgā glabāšanā” aizsākās muzeja krājuma komplektēšana – Aizkraukles (tolaik – Stučkas) muzejs nodeva jaunizveidotajam Ogres Vēstures un mākslas muzejam 459 eksponātus par Ogres rajona vēsturi. Pieņemto eksponātu vidū ir gan rajona kultūras, sabiedrisko dzīvi un novadniekus dokumentējoši materiāli (piemēram, foto no Pārogres dzelzceļa stacijas atklāšanas 1931. gadā), gan padomju laika „obligātais” piejaukums (sarkanarmieša grāmatiņa, karavīra bikses, blūze, katliņš, arī kāda korejiešu karavīra fotogrāfija no viņa dienesta vietas pie Ķīnas un Mandžūrijas robežas 1945. gadā). Tomēr par muzeja krājuma komplektēšanas vienu no galvenajiem virzieniem kļuva Ogres pilsētas un rajona apdzīvoto vietu kultūrvēsturisku liecību vākšana.

1982. gada 10. jūlijā muzejā atklāja pirmo izstādi, kurā bija skatāmi mākslinieces Rasmas Zaķes plakāti un Tautas Lietišķās mākslas studijas „Saiva” dalībnieku darbi. No šī brīža muzejā regulāri tiek veidotas mākslas un tematiskās izstādes.

Astoņdesmito gadu otrajā pusē muzejs aizvien mērķtiecīgāk sāka pievērsties Ogres kūrorta izpētei – tika vākti materiāli par Ogres vēsturisko apbūvi, vasarnīcām un to īpašniekiem, pierakstītas atmiņas, veidotas izstādes, organizētas tikšanās, tematiski sarīkojumi. Šis darbs turpinājās arī deviņdesmitajos gados. Līdztekus pilsētas vēstures izpētei tika apzināta arī Ogres rajona kultūrvēsture – arheoloģijas pieminekļi, skolu vēsture, baznīcas, muižas, parki, krogi, dzīvojamās un saimniecības ēkas, personības. Muzejā ir uzkrāts bagātīgs rajona kultūrvēstures izpētes materiāls. Uz tā bāzes top izstādes, publikācijas, lekcijas, tikšanās, tematiski sarīkojumi, poligrāfiski izdevumi.

Muzeja ēka – no bankas līdz muzejam

Kopš muzeja dibināšanas 1981. gadā līdz pat 2009. gadam muzejs atradās skaistā Teodora Hermanovska projektētā vasarnīcā Kalna prospektā 3. 2009. gada nogalē muzejs bija spiests pārcelties uz savām pagaidu mājām – Ogres Kultūras centra telpām. Tur muzejs darbojās līdz pat 2016. gadam, kad pašvaldība iegādājās un muzeja vajadzībām pielāgoja ēku Brīvības ielā 36.

Ēkā, kurā patlaban atrodas Ogres Vēstures un mākslas muzejs, savulaik atradusies PSRS Valsts bankas Ogres nodaļa. Bankas celtniecībai apbūves gabals piešķirts 1966. gadā. Tajā laikā uz zemes vēl atradās 19. gs. 20. gados celta koka divstāvu ēka, kuru bija paredzēts nojaukt. Ēkas vēstures dokumentācijā minēts, ka ēku paredzēts nojaukt “uz Ogres rajona Sadzīves pakalpojumu kombināta rēķina, par cik minētā ēka atrodas kombināta bilancē”.

Bankas ēka celta pēc bijušās PSRS valsts banku sistēmas tipveida projekta Nr. 264-23-2, kuru Ogres bankai piemēroja Latvijas kolhozu projektēšanas institūta “Latkolkozprojekt” Rīgas nodaļa. 1970. gada nogalē Valsts bankas Ogres nodaļas ēka ar krājkasi tika nodota ekspluatācijā. PSRS Valsts bankā strādāja ap 30 cilvēku liels kolektīvs, kas ik dienas daudzus gadus apkalpoja Ogres rajona iedzīvotājus un iestādes.

1993. gadā ēka pārgāja A/S “Ogres komercbanka” īpašumā. Gadu vēlāk ar mērķi labiekārtot un modernizēt bankas telpas tika veikta ēkas ieejas mezgla un interjera rekonstrukcija. Bankas ieejas risinājumos redzami arhitektu centieni modernizēt monolīto, neizteiksmīgo ēkas veidolu. 2007. gadā Rīgas apgabaltiesa atzina A/S “Ogres komercbanku” par likvidējamu, un gadu vēlāk ēku iegādājās A/S “Parex banka” (vēlāk A/S “Citadele” banka).

2015. gadā ēku, kura vairākus gadus stāvējusi neapdzīvota un neapkurināta, muzeja ierīkošanai iegādājās Ogres novada pašvaldība. Šī gada maijā muzeju naktī ēka pirmoreiz tika atvērta pirmajām izstādēm, koncertiem un muzeju nakts pasākumiem.

2016. gadā tika veikta iekštelpu rekonstrukcija, piemērojot ēku muzeja vajadzībām. No 2017. gada ēkā atrodas Ogres Vēstures un mākslas muzejs.

Muzeja direktori

• Māris Zvaigzne: 1981.–1984. g.
  
• Baiba Rītere: 1984.–1987. g.
  
• Vladimirs Eihenbaums: 1987.–1991. g.
  
• Vita Rinkeviča: 1991.–1998. g.
  
• Andris Birznieks: 1998.–2002. g.
  
• Iveta Ruskule: 2002.–2015. g.
  
• Evija Smiltniece: kopš 2015. g.