OGRES DZIMTSARAKSTU NODAĻA LAIKA GRIEŽOS
Ogres dzimtsarakstu nodaļa iemājojusi jaunajā Ogres Centrālās bibliotēkas ēkā, iegūstot citu elpu ar plašo vienlaidu logu ar skatu uz priežu un egļu audzi, kā arī stilizēto bezgalības zīmi. Taču līdz šīm pārmaiņām dzimtsarakstu nodaļa bijusi gan citviet pilsētā, gan piedzīvojusi citus laikus un kāzu paražas.
Šis gads ir zīmīgs ne tikai ar jauno un skaisto Ogres dzimtsarakstu nodaļas mājvietu, bet arī ar to, ka Latvijas dzimtsarakstu sistēmai aprit simt gadu.
Dzimtsarakstu nodaļas Latvijā sāka darboties 1921. gada 18. februārī, kad Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja likumu "Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju". Par paraugu Latvijas dzimtsarakstu sistēmas normatīvās bāzes izveidei tika ņemti citu Eiropas valstu likumi, sevišķi Šveices 1907. gada Civilkodeksa normas par civilstāvokļa aktu reģistrāciju, kas noteica, ka par šo jomu ir atbildīga valsts. Līdz tam dzimšanas, miršanas un laulību reģistrācija bija baznīcas, nevis valsts kompetencē.
Ogres miesta dzimtsarakstu nodaļa tika dibināta 1922. gada 2. jūnijā un atradās Ogres miesta valdes ēkā Rīgas ielā 13 (nams nav saglabājies). Laikrakstā “Valdības Vēstnesis” miesta valde “dara zināmu, ka nodaļa pieņems paziņojumus un izdarīs laulību noslēgšanu trešdienās no pulksten 12–3 dienā. Līdz ar dzimtsarakstu nodaļas atvēršanu, laulājamo, dzimušo un mirušo pieteikšana priekš Ogres miesta ir obligatoriska.” No 1929. gada 5. maija Ogres pilsētas valde un dzimtsarakstu nodaļa atradās Brīvības ielā 11.
Pēc Otrā pasaules kara Latvijā tika ieviesta jauna kārtība. Iedzīvotāju dabīgās kustības reģistrāciju pilsētās veica dzimtsarakstu biroji, laukos – ciemu un ciematu Darbaļaužu deputātu padomes. Dzimšanas reģistrācija bija obligāta visiem pilsoņiem. Mirušā pilsoņa piederīgo pienākums ne vēlāk kā triju dienu laikā paziņot par nāves gadījumu un nodot dzimtsarakstu darbiniekiem mirušā cilvēka pasi un karaklausības dokumentus. Ar 1944. gada 8. jūlija PSRS Augstākās Padomes Prezidija Nolikumu tika noteikts, ka tikai reģistrēta laulība apliecina laulāto draugu tiesības un pienākumus. Ar LPSR Ministru Padomes 1965. gada 15. jūnija lēmumu Nr. 312 tika izveidots Latvijas PSR Civilstāvokļa aktu reģistrācijas birojs. Sadzīvē parasti lietoja saīsinājumu ZAGS – no krievu valodas veidotu saīsinājumu (Oрганы записи aктов гражданского состоя́ния).
Ogres dzimtsarakstu birojs pēc Otrā pasaules kara sākotnēji atradās ēkā Krasta ielā 9, bet vēlāk Brīvības ielā 21 otrajā stāvā trīsistabu dzīvoklī divās istabās, bet trešajā istabā strādāja notārs. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja bija Ilze Miķelsone. Šaurajās telpās dažkārt līgava un līgavainis, nenovelkot virsdrēbes, parakstīja dokumentus. 20. gs. 60. gados, sadarbojoties ar Ogres kultūras nama vadītāju Vilmu Milleri, svinīgā ceremonija notika kultūras namā, ja aicināto viesu bija ap 60 un vairāk.
Ilggadējā Dzimtsarakstu departamenta direktore Ārijas Iklāva atminas: ”Abi ar Raimondu 1955.gada 3.septembrī ieradāmies Rīgas pilsētas Civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļā Kirova ielā 63 (tagadējā Elizabetes iela), kur otrajā stāvā nelielā telpā tika reģistrētas visu rīdzinieku laulības. Man bija gaišzila žoržeta kleita. Tajā laikā balto kleitu un līgavas plīvuru uzskatīja par kapitālisma paliekām un padomju jauniešiem nepiedienīgu. Tā laika likums neprasīja arī laulību lieciniekus.
Vēlāk tika noteikts, ka nodaļu pienākumos ietilpst ne tikai reģistrēt dzimšanu, laulību un miršanu, bet veikt arī laulības svinīgo reģistrāciju. Padomju laikā baznīcā reģistrētai laulībai nebija juridiska spēka, tādēļ bija būtiski panākt, lai laulību reģistrācija dzimtsarakstu nodaļā būtu ne tikai juridiska, bet arī svinīga. Civilstāvokļa aktu reģistrācijas biroju vadītāju prestižu cēla manis ierosinātā un ar valdības lēmumu 1968. gadā ieviestā amata zīme, kuru vadītājs uzlika, svinīgi reģistrējot laulību. Kopā ar Rīgas modeļu nama dizaineriem izstrādājām ieteikumus un vēlāk arī tērpu modeļus nodaļu vadītāju svinīgo reģistrāciju tērpu izvēlei. Lai pilnveidotu dzimtsarakstu darbinieku runas kultūru un stāju, uzaicinājām pazīstamus teātru režisorus vai aktierus, kuri publisko runu individuāli mācīja katram vadītājam.”
Ārija Iklāva stāsta, ka padomju laikā neatzina Latvijas brīvvalsts likumā (1937. gada Civillikums) noteikto principu, ka pirms laulības reģistrācijas notiek saderināšanās. Likums gan nenoteica, cik ilgi pirms laulībām jāsaderinās, kā un kādā formā saderināšanās notiek, piemēram, publiski vai divatā. Taču latvieši saderināšanos nebija aizmirsuši. Īpaši tas attiecās uz iedzīvotājiem Latvijas laukos. Daudzos rajonos un pilsētās par saderināšanās dienu uzskatīja dienu, kad dzimtsarakstu nodaļā tika iesniegti dokumenti.
1966. gada 14. janvārī par Ogres rajona Dzimtsarakstu nodaļas vadītāju kļuva Lidija Cekule (vēlāk Vītola). Lietpratīgi un ar milzīgu aizrautību viņa nodaļas darbu vadīja 55 gadus, līdz pat 2021. gada vasarai.
Lidija Vītola atceras, ka 1966. gadā uzsākot darba gaitas Ogrē, līgavas tērpās baltos tērpos. Bija izveidojusies laba sadarbība ar Ogres Trikotāžas kombināta tērpu dizaineriem, kas veidoja amata tērpa modeļus, bet eksperimentālajā cehā tapa svinīgie tērpi.
1970. gada 19. septembrī precējās pati Lidija (tobrīd Cekule). Ārija Iklāva atminas: “Man tas bija pirmais gadījums, kad laulību vēlējās reģistrēt Latvijas Civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļas vadītāja. Kopīgiem spēkiem pierunājām manu vīru uzņemties vedējtēva lomu. Laulību ceremoniju vadīja tikko darbu uzsākusī Ogres izpildkomitejas priekšsēdētāja Zinaīda Resne. Viņa bija uztraukusies, jo nekad neko tādu dzīvē nebija darījusi. Un tad vēl ceremoniju iemūžināja prese, radio, pasākumu filmēja.” Lidija Vītola atceras, ka vedējmāte likusi jaunajam pārim vērpt ar ratiņu. Šis darbs gan neesot veicies. Kāzas svinējuši Tomes tautas namā. Otrā dienā vedēji jeb liecinieki ar vilcienu braukuši atpakaļ uz Rīgu ar visu ratiņu un līdzdoto ciemkukuli – žāvētām vimbām.
1965. gadā Ogres dzimtsarakstu nodaļa ieguva telpas jaunuzceltajā ēkā Brīvības ielā 33, kur tagad atrodas Ogres pilsētas dome. Laikraksts “Padomju Ceļš” rakstīja, ka “valsts komisija no celtniecības pārvaldes celtniekiem pieņēma jauno Padomju namu. Šeit izvietosies rajona izpildu komiteja ar savām nodaļām, kolhozu un sovhozu ražošanas pārvalde, pilsētas izpildu komiteja un dzimtsarakstu birojs.”
Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļa 2021. gada augustā pārcēlās uz sen gaidītajām jaunajām telpām Ogres Centrālās bibliotēkas ēkā, un jau 7. augustā laulību apliecības saņēma septiņi pāri.
