ZIEMAS PRIEKI OGRĒ


Sniega uzsnigšana ir liels iepriecinājums ziemas sporta veidu cienītājiem. Ogres Zilo kalnu slēpošanas trase un pakalni ziemas laikā pulcē lielus un mazus, tāpēc piedāvājam nelielu ieskatu vēsturiskās ar slēpošanu saistītās norisēs un attēlos Ogrē.


Slēpošana kā atpūta brīvā dabā Latvijā kļuva populāra 20. gs. 20.–30. gados, un to presē tajā laikā mēdza dēvēt arī par slēpēšanu.

“Dzimtene ziemā aicina ciemā” – tāds bija viens no reklāmas saukļiem, kas aicināja sabiedrību iepazīt Latviju. Dažādos laikrakstos bija gan tūrisma organizāciju aicinājumi uz labākajām slēpošanas vietām, gan pamācības par slēpošanas tehniku un arī slēpju iegādi. Vietas izvēles iespējas rīdziniekiem bija plašas, taču Ogres priekšrocība bija Rīgas tuvums un lētāka vilciena biļete, kā arī meža aizsegs vējainākā laikā. Tika organizēti speciāli slēpotāju vilcieni, ar kuriem nedēļas nogalēs Ogrē ieradās ap 600–800 slēpotāju. Iemīļotākās slēpošanas vietas Ogrē bija Zilie kalni, Sērķīškalni, Bāku un Ķentes kalna apkārtne.* Piedāvājumā bija arī garāki maršruti: Saulkalne–Ikšķile–Ogre un Ogre–Glāžšķūnis–Lielvārde.

Ogrē notika slēpotāju sacensības, kuras rīkoja Rīgas slēpotāju klubs. Tajās piedalījās profesionāli sportisti un tika pārstāvēta ne tikai distanču slēpošana, bet arī biatlons, slaloms un lēkšana no tramplīna.

Tramplīnu Ogres Zilajos kalnos atklāja 1934. gada 7. janvārī. Pie lēktuves bija iekārtota tiesnešu un skatītāju tribīne un ērtas trepes uzkāpšanai. Arī Bāku kalnā šajā laikā bija neliela lēktuve, kuru bija ierīkojuši pamatskolas skolēni. No lielā tramplīna varēja aizlēkt 25 metru tālumā, bet no mazā – 10 metrus tālu. Zilo kalnu tramplīna atrašanās vietā kādreiz bijis pilskalns. Ņemot vērā arheologu ieteikumus, pēc Otrā pasaules kara beigām to vairs šajā vietā neatjaunoja.
Jauno tramplīnu 20. gs. 50. gados uzcēla kalnā starp Tīnūžu un Zvaigžņu ielu. 1963. gada 17. februārī tramplīnu atklāja pie Ogres 1. vidusskolas, nogāzē uz Kalna alejas pusi.

Ogrē notika rajona ziemas sporta spēļu sacensības lēkšanā, un par labākā lēcēja godu sacentās rajona skolu audzēkņi. Tika izcīnīts arī Ogres tramplīna kauss ar Latvijas labāko lēcēju piedalīšanos. Tālākais Ogrē sasniegtais lēciens bija 23,5 m. Tomēr tramplīna sliktās kvalitātes dēļ un ziemām esot mērenām ar nelielu sniega daudzumu 20. gs. 70. gados to vairs neizmantoja. Tramplīnlēkšanas tradīcijas Ogrē atjaunoja treneris un tramplīnlēkšanas entuziasts Modris Krūze. 2007. gadā viņš savā privātīpašumā Kranciema ielā uzcēla 5, 10 un 15 metru tramplīnus. Tramplīnu mākslīgais segums ļauj nodrošināt treniņus visu gadu. Nākotnē iecerēts izbūvēt vēl lielākus tramplīnus ar iespēju 50 metru lēcienam.


Atpakaļ

PĀRGĀJIENA MARŠRUTS - OGRES KANGARI

Piedāvājam izstaigāt pārgājiena maršrutu, kas ļaus labāk iepazīt kalnus Ogres pilsētā. Aplūkojiet fotoattēlu galeriju un iepazīstieties ar stāstu muzeja mājaslapā  vai “Facebook” vietnē. Lūkojoties vēsturiskajos attēlos, varēsit salīdzināt, kā pilsēta laika gaitā mainījusies.

Esam iezīmējuši maršrutu karšu pārlūkā "BalticMaps".

Pieejams arī “GPX” fails, kas ērti lietojams LVM GEO mobilajā lietotnē.

Kopējais kartē iezīmētais pārgājiena garums ir 14 kilometri (7 kilometri -  Pārogrē un 7 kilometri - Ogres centrā un Jaunogrē).

Pārgājiena maršruts vijas cauri gan urbānajai pilsētas daļai (ar asfalta, bruģa un grants segumu), gan zaļajai zonai (parku celiņiem un gājēju iestaigātām meža takām bez speciāla labiekārtojuma).


Ikviens arī tiek aicināts izpildīt uzdevumu – atminēt krustvārdu mīklu. Tās atminējumi atrodami vietās, kurām cauri ved pārgājiena maršruts. Mīklas atrisinājumu var iesniegt muzejam klātienē vai sūtot uz e-pasta adresi ogresmuzejs@ogresnovads.lv. Ikvienam mīklu minēšanas dalībniekam sarūpēts neliels muzeja gatavots tematisks suvenīrs – kalendārs ar Ogres Kangaru kalnu ilustrāciju (pieejams, ierodoties muzejā).