MUZEJS AICINA PĀRGĀJIENĀ IZZINĀT OGRES BĀNĪŠA SENOS CEĻUS
Laikā, kad iedzīvotājiem jāievēro sociālā distancēšanās, bet pavasaris tuvojas savam plaukumam, Ogres Vēstures un mākslas muzejs iepazīstina ar Ogres šaursliežu dzelzceļa vēsturi un aicina doties dabā izzināt bānīša senos ceļus
No Ogres dzelzceļa stacijas cauri mežiem kādreiz stiepās šaursliežu dzelzceļa līnija līdz Lauberei. Patlaban liecības vidē par to vairs tikpat kā nav atrodamas, taču stāsts par šo meža dzelzceļu varbūt mudinās ogrēniešus un Ogres viesus izstaigāt vai ar velosipēdu izbraukāt Ogrei tuvās stigas, kurām cauri kādreiz vijies sliežu ceļš.
Vēsturiskais šaursliežu dzelzceļa posms Ogres tuvumā apskatāms, sākot ceļu pie tagadējās Ogres ledus halles un dodoties Tīnūžu virzienā, paejot garām pagriezienam uz Ogres tehnikumu un pagriežoties pa labi pirmajā meža stigā (sk. rakstam pievienoto karti!). Aptuveni pusstundas gājienā (2,3 km) dodoties uz priekšu pa taisnu stigu, nonāksiet līdz lēzenam pagriezienam Turkalnes ceļa virzienā. No šī pagrieziena līdz Turkalnes ceļam arī ir apmēram pusstundu garš gājiens (2,1 km). Kādreizējais Ogrei tuvākais šaursliežu dzelzceļa posms noslēdzas pie kokzāģētavas “Norupe” (pievienotajā kartē maršruta ceļš atzīmēts melnā krāsā). Tālāk bānītis pagriezās uz Turkalnes pusi. Staigātāji šajā punktā atpakaļ Ogres centrā var atgriezties vai nu gar briežu dārzu (kartē atzīmēts sarkanā krāsā) vēl pirms šosejas sasniegšanas, vai arī pāriet asfaltētajam ceļam, lai cauri Lībieškalnam nonāktu Kartonfabrikas dzīvojamajā rajonā (kartē atzīmēts zilā krāsā). No šejienes ceļu Ogres centra virzienā var turpināt gar Ogres upi.
KURĀ LAIKĀ PASTĀVĒJA OGRES–LAUBERES DZELZCEĻŠ?
Kustība uz Ogres–Lauberes dzelzceļa sākta 1933. gada sākumā. Otrā Pasaules kara laikā tas ticis izmantots karavīru pārvadāšanai, taču kara laikā tika nopostīts, un pēc tam tas vairs nav atjaunots.
KĀPĒC MEŽĀ BIJA VAJADZĪGS ŠAURSLIEŽU DZELZCEĻŠ?
Ogres–Lauberes šaursliežu dzelzceļš tika būvēts mežsaimniecības nolūkiem. Koksnes transportēšana no apkārtnes novadiem notika galvenokārt pa ūdensceļiem – pa Ogres upi un Lielo Juglu baļķus pludinot, taču koksne no mežu masīviem, kas atradās tālāk no upēm, tika izvesta ar šaursliežu dzelzceļa palīdzību. Ogres–Lauberes līnijas izbūvi veica Latvijas valdība, lai pēc iespējas efektīvi izmantotu koksnes resursus, neatstājot kokus pāraugšanai.
KAS IZMANTOJA ŠAURSLIEŽU DZELZCEĻU?
Šaursliežu dzelzceļa galvenais mērķis bija rūpniecisks, un galvenie tā lietotāji bija mežstrādnieki, taču šo līniju pamanījās izmantot arī cilvēki, kas nebija saistīti ar koksnes transportēšanu. Piemēram, Lauberes lauksaimnieki bānīti izmantoja piena, sviesta un dārzeņu nogādāšanai Ogrē. Savukārt Ogres iedzīvotāji un vasarnieki ar bānīti devās mežā pēc meža veltēm. Īpašos gadījumos bānīti izmantoja arī svētku organizēšanai jeb izpriecu braucieniem. Šādās reizēs vagonus izrotāja ar meijām, un muzikantu pavadījumā ļaudis aizbrauca līdz līnijas galapunktam, kurā notika zaļumballe.
KĀDS BIJA OGRES–LAUBERES ŠAURSLIEŽU DZELZCEĻŠ?
Ogres–Lauberes dzelzceļa sliežu platums bija 600 mm. Līdzīgus dzelzceļus izmantoja jau pirms Pirmā pasaules kara un frontes vajadzībām kara laikā. Tie bija lētāk un ātrāk uzbūvējami par plato sliežu ceļiem, un arī to ritošais sastāvs bija salīdzinoši vieglāk uzturams, jo vagonu konstrukcijas bija vienkāršākas.
Ogres pilsētā līnija gāja cauri Jaunogrei, paralēli tagadējam Mālkalnes prospektam, kur atradās depo. Tur strādāja darbinieki, kas apkopa vagonus un lokomotīves. Jaunogres iedzīvotājiem lokomotīvju svilpe šajos gados bijusi ikdienišķa skaņa. Sliedes tālāk gāja līdz Ogres stacijai, kur kokmateriālus pārkrāva platsliežu vagonos vešanai uz Rīgu.
Šaursliežu dzelzceļam bija divi atzari, kuri sniedzās līdz Juglai un Lauberei. Līnijas kopējais garums bija 37,2 km. Vietās, kur notika koku izciršana, līniju varēja pagarināt. Pagarinājumus pēc tam nojauca un būvēja tur, kur nepieciešams. Lai mežstrādnieki labāk orientētos, dažādiem posmiem un pagriezieniem mežu masīvos bija doti atjautīgi nosaukumi. Viens no tiem ir joprojām dabā atzīmētais “Berlīnes krustojums”, kas atrodas aiz Turkalnes, no Ogres puses raugoties.
KĀPĒC OGRES–LAUBERES DZELZCEĻA LĪNIJA DABĀ VAIRS NAV REDZAMA?
Kopš bānīša pastāvēšanas pagājuši gandrīz 80 gadi. Sazīmēt dabā tā ceļu nav grūti, tomēr ieraudzīt ko tādu, kas patiešām liecinātu par dzelzceļa līnijas pastāvēšanu, gandrīz nav iespējams. Šaursliežu dzelzceļam veidotie uzbērumi pēc kara tika nolīdzināti, veidojot meža ceļus, pielāgojot tos automašīnām, traktoriem. Mežizstrādes darbi ir turpinājušies, vietām krūmāji aizseguši koksnes iekraušanas vietas. Turklāt šaursliežu dzelzceļa konstrukcija bija salīdzinoši vienkārši uzstādāma un nojaucama, tai nebija nepieciešami dziļi pamati. Taču paliekošas ir cilvēku atmiņas un fotogrāfijas, kuras liecina par kādreizējo Ogres novada dzīvi, kā arī sava laika rūpniecības un tehnoloģiskajiem procesiem.
Informācija par Ogres–Lauberes bānīti sagatavota, pamatojoties uz OVMM vēstures speciālistes Santas Šusteres pētījumu “Šaursliežu dzelzceļš Ogre–Laubere”, kas publicēts grāmatas „Ogres Vēstures un mākslas muzeja raksti” 2. sējumā.
