SANATORIJA RĪGAS IELĀ 14

VESELĪBA

Šajos mēnešos vērojam, kā valstis pasaulē un arī Latvija risina Covid-19 krīzi. Arī agrāk pastāvējušas slimības, kas skārušas teju visu pasauli. Viena no šādām slimībām ir bijusi tuberkuloze, kuras izplatību saasināja pastiprināta cilvēku plūsma uz pilsētām, fabrikām, pēckara migrācijas procesi, kā arī novājināta imunitāte. Slimības ierobežošanai bija nepieciešama mērķtiecīga un organizēta rīcība. 1923. gadā, sekojot citu Rietumeiropas valstu paraugam, arī Latvijā tika nodibināta Tuberkulozes apkarošanas biedrība. Tās mērķis bija veicināt iedzīvotāju veselību. Biedrība vāca ziedojumus, un kādreiz pastāvējusi arī īpaša diena maija pirmajā svētdienā, kurā uzsvēra tuberkulozes problēmu. To sauca par Baltās puķes dienu, kad labvēļi par ziedojumiem saņēma baltu papīra puķi.

Tuberkulozes ārstēšanas iespējas līdz 20. gs. 50. gadiem bija ierobežotas, tāpēc atveseļošanos veicināja ar uzturēšanos svaigā gaisā, atpūtu, pilnvērtīgu uzturu un fiziskiem vingrinājumiem. Sanatorijas šādu pakalpojumu varēja nodrošināt. To funkcija bija stiprināt pacientu aizsargspējas, un sanatorijas arī nedaudz ierobežoja slimības izplatību, uz laiku nošķirot sirdzējus vai riska grupas no citiem cilvēkiem. Par sanatorijām raksturīgo pieeju veselības veicināšanā liecināja to arhitektūrā iestrādātie elementi, piemēram, verandas, balkoni, paviljoni aeroterapijām (dziedniecībai svaigā gaisā) un sauļotavas. Valstiski raugoties, sanatoriju veidošana bija iespēja apliecināt sekošanu līdzi laikmeta idejām par ģimeņu atbalstīšanu krīzes situācijās. Interesanti arī, ka sanatoriju plānojumā iestrādāja arvien modernākas idejas par higiēnas principiem.

Aicinām iepazīties ar sanarorijas Rīgas ielā 14 vēsturiskajiem attēliem un īsu dosjē.


Atpakaļ

PĀRGĀJIENA MARŠRUTS - OGRES KANGARI

Piedāvājam izstaigāt pārgājiena maršrutu, kas ļaus labāk iepazīt kalnus Ogres pilsētā. Aplūkojiet fotoattēlu galeriju un iepazīstieties ar stāstu muzeja mājaslapā  vai “Facebook” vietnē. Lūkojoties vēsturiskajos attēlos, varēsit salīdzināt, kā pilsēta laika gaitā mainījusies.

Esam iezīmējuši maršrutu karšu pārlūkā "BalticMaps".

Pieejams arī “GPX” fails, kas ērti lietojams LVM GEO mobilajā lietotnē.

Kopējais kartē iezīmētais pārgājiena garums ir 14 kilometri (7 kilometri -  Pārogrē un 7 kilometri - Ogres centrā un Jaunogrē).

Pārgājiena maršruts vijas cauri gan urbānajai pilsētas daļai (ar asfalta, bruģa un grants segumu), gan zaļajai zonai (parku celiņiem un gājēju iestaigātām meža takām bez speciāla labiekārtojuma).


Ikviens arī tiek aicināts izpildīt uzdevumu – atminēt krustvārdu mīklu. Tās atminējumi atrodami vietās, kurām cauri ved pārgājiena maršruts. Mīklas atrisinājumu var iesniegt muzejam klātienē vai sūtot uz e-pasta adresi ogresmuzejs@ogresnovads.lv. Ikvienam mīklu minēšanas dalībniekam sarūpēts neliels muzeja gatavots tematisks suvenīrs – kalendārs ar Ogres Kangaru kalnu ilustrāciju (pieejams, ierodoties muzejā).