Ritas Brokas personālizstāde "Kur, māmiņa, tu sēdēji?" (30.09. –30.10.2022.)

Dažādās mākslas darbu formas – tekstila objekti, vides fotogrāfijas, instalācijas un kolāžas – iezīmē Ikšķiles un Ogres ainavas, kas radītas, izmantojot šajā apvidū iegūtās dabas krāsas un dabiskos materiālus.

Viena no izstādes sižetiskajām līnijām nenoliedzami ir dabiskās krāsošanas procesā radītie tēli, kas akcentē māksliniecei Ritai Brokai tik nozīmīgo vietas sajūtu. Diendienā apdzīvojot noteiktu apvidu, pārvietojoties pa vieniem un tiem pašiem ceļiem, viņa saaugusi ar redzamo, kā arī citādi sajūtamo, kļūstot pār šīs vides neatņemamu daļu.

Ritai Brokai personīgi nozīmīgās teritorijas idejiskā ass ir Daugava ar tās plūdumā jaušamajām dziesmu rindām, nostāstiem, liktenīgiem pavērsieniem, ar tās sagūstītajos krastos sablīvētajiem pilsētainavas un lauku vides fragmentu slāņiem. Tas viss iegūlis asociatīvo tēlu pamatā, attēlojot māksliniecei būtisko un pārdomu vērto.

Paralēli piederības un kultūras identitātes aspektiem nolasāma tēma, kurai, kā skaidri parāda notikumi kopš februāra beigām, nav vēsturiska noilguma. Šeit parādās izstādes nosaukumā iezīmētās tautasdziesmas turpinājums – stāsts par līdzpārdzīvojumu, kurā jaušas arī ikvienas sievietes bažas par saviem vīriem un dēliem un galu galā savu ģimeni visā šajā mainībā. Tās ir pārdomas par zaudēto un iznīcināto, par gaidīto un nenotikušo, par gatavību pieņemt neizbēgamo un izturēt, kā tas ir reizēm izdziedāts, lasīts un stāstīts, taču nekad nav bijis attiecināts uz sevi. Šī iekspozīcijas daļa atklāj, kā notiekošais tiek uztverts caur jaunu, nepastarpinātu sajūtu radītu prizmu.

Pēc mākslinieces domām, dabiskas izcelsmes šķiedra ir materiāls, kas visciešāk saistīts ar cilvēka eksistenci. Tā ir mūžsena un joprojām pastāvoša. Tajā ir dzīvība. Sīksta kā bruģī izaugušas sēklas stiebrs.