OGRES VĒSTURES UN MĀKSLAS MUZEJS
SIEVIETES KARĀ PĒC KARA
IZSTĀDE JAUNIEŠIEM PAR NEDZIRDĒTIEM VĒSTURES STĀSTIEM
Vēstures grāmatās un izstādēs bieži tiek izcelta vīriešu varonība nacionālajā pretošanās kustībā, taču šoreiz uzmanības centrā ir sievietes – viņu spēks, drosme un cīņa par izdzīvošanu komunistu okupētajā pēckara Latvijā. Jaunā izstāde "Sievietes karā pēc kara" izgaismo trīspadsmit dažāda vecuma Ogres novada sieviešu likteņus laikā no 1945. līdz 1958. gadam. Šie stāsti atklāj sarežģīto pēckara realitāti – izsūtījumus, pielāgošanos jaunajai dzīvei un centienus saglabāt cilvēcību sarežģītos apstākļos.
Otrā pasaules kara beigas lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju nenozīmēja mieru un drošu nākotni, bet otrreizēju nonākšanu komunistiskās okupācijas režīma varā. Agresīva propaganda, privātīpašuma atsavināšana, aresti un terors, kas jau bija piedzīvoti 1940.–41. gadā, atkārtojās no jauna. Taču, atšķirībā no pirmā okupācijas perioda, cilvēkiem vairs nebija ilūziju par mierīgu līdzāspastāvēšanu ar okupantiem vai režīmam simpatizējošiem kolaborantiem. Divpadsmit pēckara gadus, no 1944. gada vasaras līdz 1957. gadam vismaz 13 000 Latvijas iedzīvotāju piedalījās nacionālās bruņotās pretošanās kustības dalībnieku cīņā ar komunistisko okupācijas režīmu. Nacionālo partizānu atbalstītāju skaits civiliedzīvotāju vidū bija vismaz 2–3 reizes lielāks.
Sieviešu dzīve komunistu okupētajā pēckara Latvijā ļoti bieži bija līdzvērtīga karam –– tā bija cīņa par izdzīvošanu. Tēvi, vīri, brāļi un dēli bija apcietināti, krituši un pazuduši kara laikā vai atradās mežos, kur turpināja cīņu. Uz sieviešu pleciem gūlās ne tikai rūpes par bērniem un tuviniekiem, bet arī fiziski smagi ikdienas darbi. Okupācijas režīma uzlikto nodokļu un pārtikas nodevu apjoma neizpildīšana draudēja ar īpašuma zaudēšanu un ieslodzījumu.
Vēl nopietnāks risks bija nacionālo partizānu atbalstīšana, un sievietes to apzinājās. Tomēr viņu pārliecība un cerības, ka komunistiskā iekārta Latvijā ilgi nepastāvēs, bija stiprākas par bailēm: nacionālie partizāni bija vienīgais reālais spēks, kurš pretojās okupantiem. Pat trūkuma un aresta draudu apstākļos viņiem netika liegta maizes šķēle un patvērums. Mežs, savukārt, kļuva par glābiņa vietu nacionālo partizānu atbalstītājām, kuras izvairījās no aresta vai bēga no 1949. gada 25. marta deportācijām.
Totalitāra režīma apstākļos par iemeslu politiskām represijām varēja kļūt nevietā izteikts vārds vai pārkāpums, par kādu demokrātiskā iekārtā tiktu piemērots naudas sods. Komunistu režīms par noziegumu uzskatīja arī līdzjūtību un mīlestību pret “nepareizajiem” cilvēkiem. Paralēli dokumentiem, fotogrāfijām un priekšmetiem izmantots arī faktos balstīts māksliniecisks risinājums.
Izstādes veidotāji: Ogres Vēstures un mākslas muzeja vēsturniece Inese Dreimane un mākslinieks Rolands Vēgners.
VIENS NO MUMS
28. februārī, Ogres Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta Igaunijas, Latvijas un Lietuvas laikmetīgās tekstilmākslas izstādi “Viens no mums”.
“Viens no mums” Ogres Vēstures un mākslas muzejā pulcē starptautiski atzītus tekstilmāksliniekus no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, kuri savos darbos dažādos veidos pēta ne–cilvēku līdzdalību mūsu cilvēcīgajā pasaulē. Attīstoties mūsu sabiedrībai, arvien vairāk uzmanības jāpievērš citām sugām, kas ir mums apkārt, kā arī materiālu spējai mūs savienot un savīt kopā ar ne–cilvēciskiem organismiem tekstuālā pasaulē.
Izstādes ideja radās, pateicoties starptautiskiem mākslinieku kontaktiem un sadarbojoties Pallas Lietišķo zinātņu universitātes (Tartu), Latvijas Mākslas akadēmijas un Viļņas Mākslas akadēmijas Kauņā tekstila nodaļām. Pērn lielākā daļa šīs izstādes bija eksponēta Tartu 2024. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas ietvaros.
Mākslinieki darbos pārvērtē mūsu attiecības ar ekosistēmām (augiem un mežiem, augsni un ūdeņiem), dabisko un sociālo vidi, materiāliem un audumiem, tehnikām un tehnoloģijām, eksperimentējot ar objektiem, ar kuriem cieši saistīta mūsu dzīve. Mākslinieki piedāvā jaunus “dzīvos” materiālus, reflektē par mijiedarbi “cilvēks cilvēkam”, ģērbšanās sistēmām un mainīgajām kosmoloģijām, veicinot ilgtspējīgākas dzīves formas.
Izstādes dalībnieki: grupa “Baltos kandys” (Austė Jurgelionytė–Varnė, Karolina Kunčinaitė, Miglė Lebednykaitė, Rasa Leonavičiūtė, Laura Pavilonytė–Ežerskienė, Julija Vosyliūtė) un Kaspars Lielgalvis, Diāna Janušone, Egle Ganda Bogdanienė, Liisa Hanvere, Lina Jonikė, Mari–Triin Kirs, Severija Inčirauskaitė Kriaunevičienė, Krista Leesi, Gerda Liudvinavičiūtė, Aet Ollisaar, Laima Oržekauskienė, Kadi Pajupuu, Marilyn Piirsalu, Maryliis Teinfeldt–Grins, Ieva Krūmiņa, Monika Žaltauskaitė Grašienė (Žaltė).
Izstādi atbalsta: Ogres novada pašvaldība, Viļņas Mākslas akadēmija, Igaunijas Kultūrkapitāla fonds, Eiropas kultūras galvaspilsēta Tartu 2024, Pallas Lietišķo zinātņu universitāte.
Izstādes kuratori: Aet Ollisaar, Māris Grosbahs, Monika Žaltauskaitė Grašienė (Žaltė)
Izstādes norises laiks 28.02. - 04.05.2025.
Pastāvīgā ekspozīcija "Pietura Ogre"
Pastāvīgā ekspozīcija „Pietura Ogre” piedāvā saistošu un saturiski bagātu vēstījumu par Ogres pilsētas kultūrvēsturisko attīstību.
Tas ir stāsts par Ogres pilsētu un tās iedzīvotājiem daudzu gadsimtu garumā. Par pirmajiem tās iemītniekiem Ķentes pilskalnā, slavenā Ogres gaisa un peldu kūrorta atpūtniekiem, par ievērojamā padomju laiku uzņēmuma – Ogres trikotāžas kombināta veiksmēm un neveiksmēm.
Pietura Ogre – tā ir vieta, kur apstāties un iepazīt Ogres pilsētas bagāto un daudzveidīgo vēsturi. Skatīt vietas, cilvēkus un notikumus, kas veidojuši pilsētu tādu, kādu mēs to redzam šodien.
Ekspozīciju papildina digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas – projekcijas, skaņu dušas, interaktīva karte, video un audio materiāli, ļaujot Ogres vēsturi iepazīt neparastā un aizraujošā veidā.
Māksliniecisko risinājumu veidojis mākslinieks Ģirts Boronovskis.
Ekspozīcija papildināta ar audiogidu
Desmit stāstos iespējams uzzināt par Ogres vēsturi, pašu muzeja ēku, kurā sākotnēji atradās banka, un agrākajiem laikiem.
Piekļuve audiostāstu QR kodiem, izmantojot telefonkameru.